|
kristinabb tēma
[visas]:
Mūsu mīluļi!
|
kristinabb (2005-11-01 09:37)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
|
Lai kaadas ruupes muusu miilulji mums nesagaadaatu, bet tomeer mees vinjiem ljoti piekjeramies! Tie nenodara mums taas saapes, kuras meedz mums nodariit cilveeks. Maajdziivnieki mums ir ljoti uzticiigi. Tie ir atkariigi no mums un pretim sniedz visu savu miilestiibu. Ja taa padomaa - cik daudz vinji mums dod? Kaamis ir dumjsh dziivnieks, bet cik prieciigs ir berns, kad sho mazo kustoniiti panjem rokaas! Skatoties uz zivtinjaam akvaarijaa mees rodam sevii mieru! Kakjis vienmeer atnaaks un pieglaudiisies un nomierinaas ar savu murrashanu. Radiis prieku speeleejoties ar kaadu dumju lietinju. Bet vistuvaakais un uzticiigaakais no dziivniekiem mums daudziem ir suns. Tas atskrien tev pretii, kad paarnaac no darba. Modina tevi no riita, kad nozvana modinaataajs u.t.t. |
Dimansa (2006-07-27 02:51)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
|
Mans milulis ilgus gadus bija takses skirnes sunitis..Ka es soli kautkur gribeju paspert - ta vina lidz vienmer un visur,uzticigi lidz vienigi man.Tas man patika loti bernu dienas,bet kad paaugos kluvu vecaka tad bija vietas kur sunuku lidz nevareju panemt un dazkart dusmojos par to ka vina tik uzstajigi naca un naca vienalga..Tagad jau sunisa sen vairs nav,un to visu pardomajot,skiet nu kapec es toreiz biju tik nejauka?Ja tas ir suns utt,bet man ir zel,ka neko nevar labot vairs,jo vina tacu ta izradija savu milestibu.Tagad man ir cits sunitis- jorksairs,mils,bet ne tuvu lidzigs tam sunitim kurs bija tad. |
|
Rādu no 1 līdz 2 (kopā 2) |
|
|
Šī tēma ir slēgta un to vairs nevar komentēt
|