|
|
holly500 tēma
[visas]:
kadeel klasisko muuziku ciena tik maz cilveeku??
|
|
holly500 (2005-03-29 22:57)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
|
| Es domaaju, ka ir zeel tas, ka cilveeki neklausaas to :(( tas jau tikai dziivee paliidz :( piemeeram kaads no jauniesiem stradaas kaada svariiga darbavietaa un vinjam vajadzees vest piemeram smalkus koleegus uz kaadu koncertu nu ja vinjiem uzdos kadu jautaajumu vinji pat nezinaaas ko uz to atbildeet piem. kurs ir siis sinfonijas autors :(( tas ir beediigi jo klasiskaa muuzika paliidz smadzeneem attiistiities :( |
|
inguninja (2005-03-29 23:00)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| Tadeel ka so muuziku maz cilveeku izprot :((( zeel bet taa tas ir :( |
|
Redaktors (2005-04-06 05:02)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| Mūsu steidzīgajā un postmodernajā laikmetā šī mūzika daudziem laikam liekas pārāk vecmodīga un garlaicīga. Tā liek mums nedaudz apstāties un padomāt, apsvērt un pārdomāt, un tas nemaz nav tik viegli. Vieglāk ir skriet pasaulei pakaļ. Bet mēs, kuri cienām un klausāmies klasisko mūziku, tomēr esam soli priekšā modernajai mūzikai, jo šīs vērtības turēsies vēl gadsimtiem ilgi, kur, turpretī, populāro mūziku jau pēc dažiem mēnešiem visi jau ir aizmirsuši. Nu bet protams, ka ir arī daži izņēmumi (visādi roka leģendas un tml.) |
|
solo (2005-04-09 15:56)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
Kāpēc neklausās? Inteliģenti cilvēki klasisko mūziku klausās un tās komponistos vairāk vai mazāk orientējas. Inteliģenti cilvēki vairāk vai mazāk orientējas arī popmūzikas tendencēs un ne tikai.
Diemžēl, Latvijā ir ļoti daudz tā saucamo kvaziinteliģentu, kas uz operu un baletu pirmizrādēm, lielās mūzikas balvas pasniegšanu aiziet tikai tāpēc, lai izrādītos citiem... tādiem pašiem "inteliģentiem", kuri pēc tam varētu bāzt pirkstu acīs - tu nebiji tajā pirmizrādē, tu necieni kultūru. Tajā pašā laikā viņam kultūra ir tikai spīdīgs sudraba diegs smokinga bikšu starā.
Vispār, kas attiecas uz popmūziku, tad Mocarts, Bahs, Brāmss, Paganini, Verdi, Rosini u.c. arī ir sava laika popmūzika (populārā mūzika). Un arī starp tā laika komponistiem ir neskaitāmi censoņi, kuru skaņdarbi ir nogrimuši vēstures dzelmē. Grūti pateikt, kāpēc tas tā notiek, jo dažkārt izrādās, ka, piemēram no 60to gadu britu popmūzikas mēs zinām tikai Bītlus, taču izrādās - tolaik bija neskaitāmas grupas, kas spēlēja tieši tādā pašā stilā, tikpat profesionāli un tikpat labas dziesmas. Tas ir fenomens, ko nav iespējams izskaidrot - kāpēc vieni tiek slavas saulītē, bet citi ne.
Nesen izlasīju Bēthovena biogrāfisko romānu "Apasionāta" (diemžēl, nezinu tā autoru) un Nikolo Paganini biogrāfiju. Diezgan vāji, taču arī šajos rakstu darbos ir jaušams kaut kas no mūsdienu pūstošā kapitālisma, proti, mūzika ir māksla, taču, lai ar šo mākslu varētu nopelnīt, tai ir jāiet roku rokā ar netīrām un liekulības pilnām lietām, kuru kopumu mēdz dēvēt par biznesu. Tā laika komponisti savus skaņdarbus veltīja tā laika aristokrātijai, cerībā, ka viņiem par to tiks kāda balva. Ja kompozīcija vai tās autors tīri cilvēcīgi iepatikās kādam ietekmīgam aristokrātam, komponists varēja būt puslīdz drošs par saviem panākumiem. Un tas viss gāja roku rokā ar klanīšanos, glaimiem un tā tālāk un tā joprojām. ... mazliet novirzījos no tēmas. |
|
Mikipele (2005-05-15 00:12)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| Ciena maz jo nepareizi tiek pasniegta publikai. |
|
Olive (2005-05-16 14:14)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| Necienja pret jebko ir intelekta truukums un neizgliitotiiba. |
|
Olive (2005-05-16 14:14)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
|
| Necienja pret jebko ir intelekta truukums un neizgliitotiiba. |
|
solo (2005-05-16 15:33)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
|
Klasika tiek nepareizi pasniegta... Patiešām, dažkārt rodas iespaids, ka klasiskās un akadēmiskās mūzikas izpildītāji sevi uzskata par vērtīgākiem cilvēkiem nekā vienkāršā tauta, tāpēc neuzskata par vajadzīgu ķēpāties ar šo šķiru. Līdz ar to visas šīs mūzikas izpildītāju koncerti tiek reklamēti kā "baudījums inteliģencei" un džinsos tērptiem puisiešiem un meitiešiem tur nav ko meklēt. Un šī neapšaubāmi milzīgā sabiedrības daļa tur arī neko nemeklē, jo dažkārt pat nezina, ka ir kaut kas, ko meklēt!
Klasiskās mūzikas darboņi, šķiet, uzskata, ka šī mūzika ir gana laba, lai uz tās koncertiem cilvēki plūstu straumēm vien, straumēm vien. Pietiek tikai izlikt afišu pie koncertzāles durvīm - 22. datumā klausīsimies Rahmaņinova 2. klavierkoncertu, soliste Līga Liepiņa. Atnāks pāris večukiņi un vecenītes, un ar to arī lieta būs beigta. 21. gadsimtā mūzikas tirgus ir pārpildīts, tāpēc klasiskās un akadēmiskās mūzikas darboņiem pēdējais laiks būtu saprast, ka ar esošo un potenciālo klausītāju ir jāstrādā. Sabiedriskās attiecības jeb PR. Ir jāveido tāds mūzikas novirziens kā akadēmiskā popmūzika (pop = populārs). Un tie, kas to dara, spēj arī izsisties slavas saulītē. No pasaules mūziķiem savulaik tāda bija vijolniece Vanesa Mae, kas izpildīja mazliet aranžētus klasiķu skaņdarbus, savukārt no pašmāju mūziķiem varu nosaukt vokālo grupu Cosmos. Atzinība gan akadēmiskās mūzikas ekspertu vidū, gan tikko no autiņiem izķepurojušos meitenīšu pielūgsme.
Pašās beigās pieminēšu sava laika pasaules megazvaigznes grupu Queen. Rokmūzika? Iesaku paklausīties un mazliet paanalizēt viņu skaņdarbus. |
|
Rādu no 1 līdz 8 (kopā 8) |
|
|
Šī tēma ir slēgta un to vairs nevar komentēt
|
