|
|
 selietis7 tēma (2016-02-07 20:07) [ visas] :
Suns no dzīvnieku patversmes:
Šī nu ir pavisam jauna pieredze.mājās sākās īstā jaurība. Iztādijās ka viņa ēdienkartē 1. Vietā ir kaķis... Nācās iemācīt kaķi uzbrukt pirmajam,cita varianta nebija. Kādas ir iespējas viņus samierināt?
|
Vajag noteikt kas mājās ir saimnieks . Arī pieņēmu kaķenīti kad suņukam bija jau seši gadi . Suņukam pavēles ir jāklausa , ja nē tad neesi īsts saimnieks .
|
mes ari paņēmām suni no patversmes un mums mājās ir Stafs ko sauc par asins suni bet iemācījām ka kaķi nevar aiztikt kaķis parādīja vietu un sunim ir jāklausa komandas
|
Man ir sunene no patversmes jau 10 gadus. Pirmie divi mums bija grūti, visu laiku bēga no mājām, bet tagad mīļākā un gudrākā uz pasaules. Nenožēloju nevienu brīdi!
|
Tur jau tas āķis,suns komandām klausa,kaķi neaiztiek,problēma ir tā,kaķa klātvūtneviņu satrauc,viņš burtidki eaujās laukā.
|
Ja vēlies suni,tad labāk 3 mēneši vecu kucēnu ar ciltrakstiem no audzētāja. Patversme ir kaķis maisā...Pirmkārt,var būt sabojāts suns ,stulbs,ar sliktiem ieradumiem,nervozs pret bērniem,ar kuru ir vairāk ņemšanās nekā jēgas. Man ir bijuši vairāki suņi - visi ar ciltsrakstiem - austrumeiropas aitu suņi un vācu aitu suņi un arī tad ir lielas suņa intelekta atškirības...Mans ieteikums - Vācu aitu suns ar labiem ciltsrakstiem - puika! Tas ir kaut kas! Gudrs draugs,kurš Tevi nekad nepievils un neapkaunos ...
|
Protams ar lieliem suņiem ir vielāk,bet suns jau pie tā nav vainīgs,kaiepriekšējie īpašnieki viņu ir situši - suni nevar tā vienkārši... Šis ir tas gadijums suns izvēlējies saimnieku. Cik bieži ir tādu gadījumu,kad suns bez sainirka nespēj iztikt ne minūtibaidories atkal palikt viens,nevienam nevaidzīgs?
|
suni un kaķi reizē barot ar kaut ko garšīgu- es saujā turēju malto gaļu, un katram pēc kārtas devu pa maziem gabaliņiem, kad šie sēdēja blakus. Pamazām pierada, ka dabūja tikai, ja mieŗīgi uzvedās....pierada:) Ja kaķis bijis jau saimnieks, viņam grūti pieņemt suni, suns jau grib spēlēties parsvarā. Astes viņiem runa atšķirīgās valodās.
|
Iegūt labu suni ir ļoti sarežģīti, gan patversmes suns, gan kucēns var izrādīties ´kaķis maisā´.Man dzīvē ir bijuši kādi 10 suņi, arī pašlaik ir viens.Svarīgi ir zināt, kādam nolūkam suns ir vajadzīgs: mājas sargs, lopu ganīšanai, kompanjons, medībām...Jebkurā gadījumā nav piemērots nevienam suns ar nepārvaramu tieksmi klaiņot, ļoti agresīvs suns,suns, kuram tieksmu nokost citus mājdzīvniekus(kaķus, trušus, vistas uc.).Es pati neesmu ņēmusi patversmes suņus, bet mani paziņas gan.Raksturīgi, ka patversmes suņiem ir tieksme klaiņot, tādēļ rodas lielas problēmas.Bet neviens nezin, kādi ir suņa gēni, jo tos nevar nomākt audzināšana.Iegūt labu suni, - tas ir kā vinnests loterijā.Pati esmu mocījusies ar 2 klaiņotājiem, tik labi audzināju, baroju, katru dienu vedu staigāt brīvā dabā, arī sēta bija plaša, kur dzīvoties, bet nekā.Pietika pagriezt man muguru, tā suns 10sek.laikā pāri žogam.Mājās jau pēc kāda laika atnāca, bet kāds!Garantijas nav.Piekrītu, ka visforšākais suns ir vācu aitu suns ar ciltsrakstiem.Bet krancīši arī ir tik mīļi un jauki.Ar kaukāziešu jaukteņiem gan jābūt ļoti piesardzīgiem, to saku no savas pieredzes,nebūs labi.Lai patversmē izvēlētos suni, domāju, ir tur jābrauc daudz reižu, labi jānovērtē un jāizjūt suņa uzvedība, svarīgi,lai sunim patiktu arī mēs, netikai suns mums.Bet vispār tas ir drausmīgi, ka mazajā Latvijā tik daudz suņu patversmju.Ko domā tie necilvēki, kuri bezatbildīgi savaišļo nevienam nevajadzīgus dzīvniekus?
|
mums viens ir no patversmes, otrs - agrāk pie ķēdes turēts, praktiski savā vaļā audzis. to, kas no patversmes, "adoptējām" otrreiz - viņa saimniece, kurai viņš tika paņemts vēl pavisam maziņš, nomira un nācās socializēt 11 gadus vecu suni, ar kuru nekad neviens nebija staigājis ārpus pagalma un kurš pēdējos dzīves gadus bija dzīvojis piesiets gan iekšā, gan ārā, jo saimniece, kurai bija pāri 90, netika galā. gada laikā pavisam cits suns - no agresīva un bailīga par gudru un inteliģentu. nu jau 16.-ais gads.
otru, pirms vešanas mājās, mācījām staigāt pie pavadas, jo tālāk par ķēdi nebija bijis, radinājām pie mašīnas un tikai tad vedām pie sevis. tas ilga kādus 5 mēnešus, kamēr voljēru būvējām. bet nezinājām, ka viņam tāds naids pret citiem suņiem. tad nu pirmos mēnešus staigājām tikai pa tumsu un ar aso kaklasiksnu, jo izmēru suniņš dēļ tāds, ka pat pieaudzis vīrietis knapi varēja noturēt. nu jau 2 gadus pie mums, situācija uzlabojusies, taču joprojām, ja pretī nāk cits suns, izvēlamies to apiet pa citu taciņu, jeb liekam apsēsties, novēršam uzmanību, kamēr tas otrs paiet garām, tad turpinām ceļu. viss palēnām. tikai nesen sākām laist vaļā savā pagalmā, jo nebija garantijas, ka nepārlec žogam. pagaidām nekādu interesi par mukšanu neizrāda, bet viņa brāļi mēdzot aiziet "pastaigās" pat uz nedēļu. prieks, ka ir iemācījies spēlēties, jo agrāk nesaprata, ko ar bumbu dara. bet, protams, audzināšana stipri atšķiras no maza kucēna audzināšanas. sunim jau raksturs ir izveidojies un ļoti kardināli to mainīt neizdosies. starp citu, vecākais lielo dusmīgo "audzina", ir pat mēģinājis kost, bet lielais mazāko respektē, tikai, kad mazākais paliek galīgi bezkaunīgs, uzrūc. taču pagalmā viņi pastaigājas pa kārtai - kopā nekad. mežā - tā ir cita lieta, tur viņi nekonkurē.
|
Man ir suns no patversmes, superiigs, gudrs, klausiigs,panjemam jau lielu,un kakjis kursh jau 8 gadus dzivo, kara staavoklis baigais..jo suns grib but saimnieks, un mediibu instinkts pormajaa vietaa.gads pagaajis, nu jau mazliet socializeejas.bet noteikti ka patversmee var atrast sev iistu ,labu piemerotu suni..
|
Laikam jau jāmēģina kaut kā saradināt bet zinu no pieredzes tas ir grūti Man protams nav suns bet kaķis no patversmes un mājās jau bija kaķis bet attiecību skaidrošana viņiem notiek katru mīļu brīdi
|
|
Rādu no 1 līdz 12 (kopā 12) |
|
Šī tēma ir slēgta un to vairs nevar komentēt
|
selietis7