|
|
 Deisa tēma (2014-05-09 14:31) [ visas] :
precēt - vai nozīmē padarīt par preci?
Valodas specifika - precēt - vai precētais ir prece?
Mūsu valodā ir gana daudz interesantu vārdu, kurus uztveram pašsaprotami, taču, ja aizdomājas, tad rodas jautājums par izcelsmi.
Precēt laikam nozīmē tā kā precei uzlikt etiķeti, tātad, ja precēts/-a, tātad tomēr ir īpašums. Un nav tā kā sludina - kas liedz precētam būt brīvam? Liedz - jo esi precēts, prece laulenim.
|
Vēsturiski, jā, tas bija darījums, agrāk tam darījumam uzmanīgāka pieeja bija un radu iesaistīšana. Tas ir par vārdu pašu. Bet arī mūsdienās tas ir kā darījums, jo cilvēki vienojās, vismaz par kaut-ko, ja nē - tad nu paši vainīgi. Kritēriji nav pašsaprotami, ir jāvienojās. Arī par brīvības robežām jāvienojās.
|
studet lingvinistiku (vard. etimol.)
nav runa par latv.v.,
valodam ir kopeja izcelsme,pirmssakne
talak tas dalas pa gruppam
Pratulosana-,ir bistama spele
sad tad taja var apmaldities
un vairs...nesatikt sevi!
ps.,sad tad,...garamejot-,mani izbrina domu graudi
..........cik talu ir iespejams aizdomaties?
kada praktiskais vertiba
kada kvalitate,....vai tika,kvantitates raditajs?
ar cienu Deisa
|
Kaut ko prātoju par šo tēmu vairākus gadus atpakaļ, ja kādu tas interesē...visu ielikšu savā dienasgrāmatā:
1.4 Vārda laulība etimoloģija
Es tev lūdzu, mācitajs,
Laulà mani īsten stipri;
Man aizbēga brāļam sieva
Aiz necietas laulāšanas .
[...] vēlos noskaidrot, kāda ir vārdu precības, līgava un laulība, etimoloģija un semantiskā izpratne latviešu valodā.
Ja laulības jēdzienu aplūko vārda precības kontekstā, tad šķiet, ka atbilde izklausās vairāk nekā atbilstoša laulību izpratnei pagātnē. Precēt ir tās pašas cilmes vārds, kas prece.
Tā pamatā ir indoeiropiešu (ide.) vārds per-, kas nozīmē aizvešana (pāri kam), arī kaimiņiem lietuviešiem (lš.) prēke nozīmē prece. Sākotnējā nozīme ir aizvest (par sievu). Valodnieki gan uzskata, ka precēt un pirkt: prece, lai arī ir vienas cilmes vārdi, tomēr tie veidojušies paralēli...
Droši, ka pārāk sausi:(
|
Krievi veel joprojaam meedz teikt, saderinoties - u nas tovar, u vas kupec, vai otraadi, nav buutiski, bet jega saprotama.
|
Paldies par pirmajiem komentāriem!
Joan - nav par sausu. :)
marseli - jā, dalās pa grupām utt. utjp., bet gan jau tu dažādu lietu pētītājs arī zini, ka vārdam ir liela nozīme. Noteikti Tev zinātniskie izskaidrojumi par vārdu jēdzienisko ietekmi uz zemapziņu būtu krietni zinošāki par manu prātuļošanu. Nu katrā ziņā angliski Married - iepriecinātie. UK kaut kā tik daudz viens otru par īpašumu neuzskata, vismaz cik pašai savā pieticīgajā pieredzē ir nācies saskarties.
|
Manuprāt, šim vārdam velkas līdzi pārāk liels vēsturiskais fons - pirkšana, pārdošana, prečošana, pilnam komplektam vēl derētu arī vergošana...attieksme kā jau pret lietu. Varbūt vārdu "precēt" varētu sākt nomainīt ar kādu labāku un precīzāku attiecību nosaukumu?
|
bruunais - es tikai par to, lai tāds vārds "precēt" tiktu izskausts. Esmu diezgan pat pārliecināta, ka līdz ar vārda izskaušanu mainītos arī attieksme pret statusu kā tādu. Jo esam ne tikai tas, ko ēdam un redzam, bet arī tas, ko runājam. Tad kāpēc lietot novecojušus jēdzienus? Sieviete jau sen vairs nav kā pārdodama prece potenciālajam līgavainim, līdz ar to sāk neapzināti uztvert, ka prece ir kāreiz apprecētais vīrišķis.
Iesaku jaunvārdu "mīlnoties" - mīlestībā vienoties, tad lauleņi būtu vienojušies - kā viens vesels. :)
Ceru, ka varētu rasties arī citi interesanti ieteikumi jaunvārdam. :)
|
Deisa
man grutibas sapratne...,ko velejies noskaidrot
tie kuri peta vardus,mekle noteiktu atbildi sev...
vards-,...arejam paradibam tiek dots simbols,formas veida(ka prata pienemta vienosanas,apstrakcija)
ja iet runa par pirmatnejo formu,tad sakne visur lidziga...
ja velejies sev apstiprinat pirksanas pardosanas faktu
tad vai jega bija uzsakt meklejumus un analizi?
|
marseli - mana vēlme diskutējot nonākt pie saprašanas par iespējamām citu vārda skaidrojumu iespējām, jo citādi, apzinoties vārda sakni, sāk pret to rasties negatīva attieksme. OK, ja tas ir apzinoties, bet tik daudziem tas varbūt notiek pat neapzinoties. Attiecīgi saruna varētu veicināt pie apzināšanās, nevis automātiskas sekošanas neapzinātiem signāliem, ko līdzi nes vārds.
|
Klausies...tev vajadzeetu mazaak domaat. Tjem pache, ka izskataas, laaga nav ar ko... Labi, linfgvistisks jautaajums, labi, izcelsme, bet taalaak?
bruunais - es tikai par to, lai tāds vārds "precēt" tiktu izskausts. Esmu diezgan pat pārliecināta, ka līdz ar vārda izskaušanu mainītos arī attieksme pret statusu kā tādu. Jo esam ne tikai tas, ko ēdam un redzam, bet arī tas, ko runājam. Tad kāpēc lietot novecojušus jēdzienus? Sieviete jau sen vairs nav kā pārdodama prece potenciālajam līgavainim, līdz ar to sāk neapzināti uztvert, ka prece ir kāreiz apprecētais vīrišķis.
Iesaku jaunvārdu "mīlnoties" - mīlestībā vienoties, tad lauleņi būtu vienojušies - kā viens vesels. :)
Ceru, ka varētu rasties arī citi interesanti ieteikumi jaunvārdam. :)
Sama ponjala chto ljapnula? /C/ Kombuljos jaunas atrakcijas...
|
Kada te filozofija. Tīraka tiesību vēsture.
|
"mīlnoties"...hmm...nav slikti, nav slikti. Tikai vēl vajadzētu jaunvārdu kaut kā ielocīt visos locījumos - lai skan vienskaitlī, daudzskaitlī, akuzatīvā un instrumentālī.
Es ieteiktu jaunvārdu "saitītes" vai "sasaistīties saitītēs". Piem. "Sasaistamies saitītēs?", "Vai tu mani sasaistīsi saitītē?", "Mēs viens otram devām Jā-saitīti" un tamlīdzīgi. Pavada un saistības te nederēs, derēs tikai īsta saitīte. :))
|
ome - šitas nav par sadzīviskajām lietām, tāpēc tīri labi saprotu, ko ļapnula un kāpēc. Bet Tev par sarežģītu, neiespringsti. :)
|
Ak, ej maaciities!
|
Nesaki, kas man jādara un es neteikšu, kur tev jāiet. (tautā populārs teiciens) :)))
|
Tev tak nepielec, tad jau jaapasaka biezhaak buus. Endzeeliine tu muusu.
|
Protams, ka nepielec, neesmu kurbulējama. Kurbulēt un lecināt vajag senākas paaudzes pariktes, par tām nespriedīšu, to tiešām atstāšu Tavā pārziņā. :)
|
Muļķība tieši tāpēc ir liels ļaunums, ka cilvēks, nebūdams ne krietns, ne labs, ne saprātīgs, pats ar sevi ir pilnīgā mierā, jo nedomā, ka viņam kaut kas trūktu, pēc kā būtu jācenšas./c/
|
Ome, tad Tu ar sevi esi nemierā (nemuļķe)? Varbūt vajag atpūsties?
Un labāk neiedziļinies šādās tēmās, tās manāmi Tevis satrauc.
|
Gudrs cilvēks jebkurai problēmai meklē risinājumu un līdz ar to rada sev aizvien jaunas problēmas. Toties muļķim nav problēmu, viņš zina visu
|
Vai neesi dzirdējusi, ka vārda jēga mainās, mainoties apstākļiem. Tomēr vēsturiski izveidojies nosaukums saglabājas. Jau ar jaunu nozīmi. Vecais tikai ļauj atšifrēt vēsturisko fonu.
Un te nav vietas demagoģiskai muldēšanai un dies pas ar filozofiju tam nav ne mazākā sakara.
|
Biezā - varbūt ne tur ar savu gudrību meklē risinājumu? Vai te Tev kāda problēma? Vai es Tev problēma, ka gribi man risinājumu piegādāt? Manuprāt gudrs arī nemeklē problēmu tukšā vietā. :)
Tiu - tur jau tā lieta - jēdzieni mainās, bet vārdā ietvertā jēga paliek un iedarbojas uz cilvēku neapzinātā līmenī. Bet, protams, PABC dāmām tās visas ir muļķības, jums svarīgākas tēmas apspriežamas.
/joprojām nesaprašanā, kāpēc dāmām tik vīrišķīgi kareivīgi jāuzvedās dēļ vienas glupas desas/
|
Bet tā jau tas pasaulē notiek: kad mēs beidzot tiešām esam kaut ko iemācījušies, tad esam par veciem, lai liktu to lietā, un tā tas turpinās vilnis aiz viļņa, paaudze pēc paaudzes. Neviens ne drusciņas neiemācās no citiem.
|
Nožēla ir pats bezjēdzīgākais, kas vien var būt. Nekas nav atgriežams. Nekas nav par labu vēršams. Citādi mēs visi būtu svētum svēti. Dzīvei nav bijis nodoma mūs padarīt pilnīgus. Ja kāds ir pilnīgs, tam vieta muzejā.
|
Ja jaunais zinātu un vecais varētu...
Taču, kad jautā un interesējas, tad tas vecais īgni noņurd - nu ko Tu glups, nesaproti? Ej mācīties! Kāpēc tā? Ja Tam vecajam ir gudrība, ko viņš ar savu piemēru, savu padomu nepadalās, bet vispārināti sūta jauno pa pieskari?
|
Man patīk, ja cilvēks nopietni pārspriež kaut ko tādu, par ko viņam nav ne mazākās jēgas. Tas ir uzmundrinoši, tik bērnišķīgi. Speciālistu runas vienmēr ir garlaicīgas.
:))))))))))))))))))))
Ar labu nakti.
|
Interesanta diskusija. Esmu novērojis, ka dažas sievietes, vai vīrieši paši uzskata sevi par preci, precīzāk par mantu. Rakstīšu ko esmu novērojis pie sievietēm. Viņas vēlās ļoti labi izskatīties, nevēlās, ka kāds ierauga viņu neuzkrasojusies, skaistās kletas, nagi, lūpas, gluda āda(viss, kas mums tiek uzspiests reklāmā) bet nevēlās (vai neuzskata par vajadzīgu) tik pat rūpīgi izdaiļot savu iekšējo pasauli. Dažas uzskata, ka vīrietis vērtē tikai izskatu. Tā ir, ja ir ātrais sexiņš. Un vīrietis ļoti labi zina, ka ar tādu neielaidīsies. Sievietes! nevajag sevi pārdod, tad neviens neuskatīs jūs par preci - dāviniet sevi, un jūs kļūsiet laimīgās. JAU IEPRIEKŠ ATVAINOJOS, JA KĀDU SĀPINĀJU.
|
Man dzīvē ir bijušas vairākas "preces" caur to esmu kļuvis gan turīgāks, gan mazturīgāks, Attīstīta sociālisma skolas iespaidā esmu nonācis pie vienkāršā subjekta "gultasbiedrs".
Noost ar mantiskajām dogmām!
|
To: tio de la plata. Es gan sevi mīlu un neesmu savu locekli atradis miskastē -nebažu gan jebkādā "guļambiedrā".
|
darbiba-,kas rada jaunu norisi apstaklus....ta ir butiba-,kur saiet divi kopdzivei...ka sakne...
sens mitalogisks stasts-,izmullats visos gadssimtos par milestibu,burvibu un neparasto Izoldi un Tristanu,kurs sniedzas arhajiska senatne-,analizets gan neoandertaliesu saiesana ar homo sapiens !
Lai izprastu butibu-,tad jaizprot antrapologiskas nostatnes-,...vienmer ir bijusi atskirigi cilveces zari-,domajosie(homo sapiens) un mednieki,karotaji.
|
atveerts - papildinot - jā, arī tā gadās, pie kam arī nostrādā attiecības veidojot. Kaut tas pats mārketings, kas ir precēm - sākotnēji izcelt labākās īpašības, bet, kad pie "preces" pierasts, tad jau tā ir mājās un var nekautrēties arī no ne tik labajām. :)
Par dāvināšanu - tā jau ir, dāvinātam zirgam zobos neskatās, ņem jebkuru pretī, bet to, kurā daudz naudas ieguldīts, apčubina un saudzē. :)
|
Tu, Deisa, raksti atkal, ka par preci :) kurā daudz naudas ieguldīts, apčubina un saudzē. :)
Te ir tā atšķirība - mūsu laikmetā mīl mantas, bet izmanto cilvēkus, kaut gan RADĪTJAIS mūs radīja, tā lai mēs mīlam cilvēkus, bet izmantojam mantas.
|
(neoand.)-,idejas ir dazadas,citi min tris zarus,citi vairakus,dalot tos kontinentos utl.,
tadel-,vards-,ir guvis sev dazadus zarus,gan lidzskanu ,gan patskanu nesta butiba(fonetika)-,dan dazadu rakstibu un izpasmes formas(kriptalogija)-,(ceru,ka Deisa tiec lidzi domu gajienam),
ta indo,erop.azija,-nes varda dazadu idejisko aspektu(gan jedzienos,fonetika,kriptol.)-,arabiem,kiniesiem viens vards var nozimet simtiem lietu,no ikdieniskas lidz mitologiskai-,valodnieki seit parasti mekle pirmsvardus.(es neizversisos plasuma,-,volodnieciba ir loti daudz jauku darbu un petijumu,jo valoda atspogulo musu pratu,bet prats -tie esam mes-,...savadak padaudz sarakstisu,bet nez vai tev tas vajadzigs,tev jau paplapat)!
Katrai tautai-,kulturai-,rasei,laikmetam ir savi vardi-,to lietojums (turpinas dalities),katra tauta ir savi soc.slani,interesu gruppas utt.(turpina dalities).
tagad ieskaties-,...ka runa jauniesi,ka runa majsaimnieces,ka runa kriminalie grup,...katrai grupai ir savs vardiskais stils!
atgriezoties pie tava tirdzniecibas jautajuma-,tad ta ir bijis-,ka daziem lauliba ir un paliek-,pirkt un pardot,baznicai-ta ir lauliba...citiem savieniba...
Ja sevi pieskaiti pie tirgotajiem-,un ved sarunu tirdzniecibas palata-,tad tava izvele-,preceties,noradis tavu idejisko sakni (andertalisko),bez mitiska,un mitalogiska ,kur lieto citus jedzienus!
Loti labi to vesta kiniesu hiroglifika-,ka veidojas zimes un vardi!Stude,macies un varbut tev tiks dots.....
ieprieks atvainojos-,...ka radiju tevi spriedzi
klusesana ir zelta verta...
|
Mīlestība padara cilvēku par Dievu un Dievu par cilvēku.(c) Feierbahs, vectētiņu Freidu nepieminēšu.
|
tio_de_La_Plata -,zelta vardi
to jega izprotama ar sirdi...
ne pratulot
vai domajot ar lejas dalu
|
Atljaushos piebilst par slaaviem - ir "slaavu tautu valodu grupa" nevis "slaavu valoda". Ej maaciities.
|
Morāle, taisnību sakot, nav mācība par to, kā mums jādara sevis laimīgus, bet ir mācība par to, kā mums jākļūst laimes cienīgiem.(c) Imanuēls, Un tagat vari iet uz tirgu un izvēlēties sev sievieti. ( aiziet spēlēt bajānu un dzert tēju)
|
Sieviete kurai nekad nav laika - nelaiķe
|
marseli - interesantas lietas sarakstīji. Ja pareizi sapratu, Tu runā, ka kā kurš pats uztver, tā arī ir, bet ko domā par vārda neapzināto iedarbību? Vai tādas nav, vai vārds ietekmē tikai tik, cik tiek apzināts?
Nu piemēram sinonīmi - ar vienādu nozīmi. Bet varbūt smalkākās sfērās tomēr to ietekme būs dažāda, jo ar savu dažādās saknes būtību ietekmēs zemapziņu?
|
Šī tēma ir slēgta un to vairs nevar komentēt
|
Deisa