|
|
mikuska15 tēma
[visas]:
Kāpēc es strādāju dārziņā?
|
|
mikuska15 (2005-11-12 11:40)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
|
| Nejaušības pēc. Sākumā sāku strādāt par auklīti. Tad man piedāvāja strādāt par audzinātāju. Bet nujau tikšu arī pie augstākās izglītības. Tas jau arī nav slikti. Vienīgais atalgojums neapmietina, jo kamērt mācās nemaksā to ko te pa masu mēdijiem kladzina.))) To tikai maksā tad , kad ir izglītība un 10 gadi darba stāžs. Līdz tam man vēl laiciņš jāgaida. Bet darbs man patīk. Citreiz jau uznāk vēlme visu pamest, bet kad padomāju par saviem bērniņiem sirds sāk sāpēt. Jo kādas nāk vietā tas ir šausmas. Neviens jau nevēlas par tādu algu ņemties ar šiem mazuļiem.Mēnesi pastrādā un laižas projām. Tānu mums iet. |
|
eripsa (2007-01-18 22:16)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| jā -mans stāsts ir stipri līdzīgs,var padomāt ka b.d.uz tādām kā mēs turas,jo strādātgribētāju trūkst.Tikko auklītēm >algu un sanāk ,ka es saņemšu mazāk un ja paklausās-zemāku algu par mani reti kāds saņem,reizēm paliek skumīgi-kā mūs novērtē....sāk palikt žēl tās brīvdienas kuras pavadu sēžot lekcijās,nevis ar savu ģimenīti |
|
Artucens (2007-04-10 09:38)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| Kad biju maza, gribēju kļūt par skolotāju savas pirmās skolotājas iespaidā. Pēc dažiem gadiem mana mamma sāka strādāt bērnudārzā, es bieži gāju pie viņas un sapratu, ka tas ir tas, ko es gribu. Bērnībā biju nikna uz mammu, ka mani neveda uz dārziņu - visi citi sētas bērni gāja dārziņā, bet mani pieskatīja vecvecmamma. man bērnudārzs likās kā cita pasaule, kuru man nav lemts izzināt. Varētu teikt, ka tagad piepildu savu bērnības sapni. Sākumā biju auklīte, nu jau 5 gadu strādāju par audzinātāju, pa šo laiku iegūta arī augstākā izglītība.Protams, papīrs jau kabatu nespiež, bet laiks, līdzekļi, nervi, kas mācību laikā patērēti...Jā, atalgojums par šīm pūlēm ir...pašas zināt ....Skumji... |
|
Rādu no 1 līdz 3 (kopā 3) |
|
|
Šī tēma ir slēgta un to vairs nevar komentēt
|
