|
|
 Alchy tēma (2006-10-07 22:54) [ visas] :
Pasaki viņai, kā es jūtu...
| Alchy (2006-10-07 22:55) |
|
Kad es klausos tevī, tu man dzirdēt liec,
tavi vārdi ir tik maigi, kas manai dveselei pazust liedz.
Kā rīta rassa smaršo pļavā, tā tava roka maigi pār manu slīd,
es pamodos no sapņa būdams sapņotājs, taču nepārtraucu...
Joprojām ticu ka tu esi tur un vēlies satikt mani, paņemt aiz rokas un iet kopā tālaak.
Es joprojām turu tevi cieši klāt un negribu atlaist vairs nekad, taču satrūkstos no miega, tas ir tikai tavs spilvens. Gribu sajust tavu smaržu atkal un atkal... sāļas asaras grimst spilvenā.
Kā putns agrā rītā dzied, tā es pie tevis eju vēl aizvien.
Gribu zināt ko tu pašlaik dari, ko tu jūti un domā, varbūt dārgās domas varu nopirkt, samaksāt visiem, lai tikai tu būtu ar mani...
Tavās lietus peļķēs, kurām lecām pāri es iekritu un neļāvu noslīkt mūsu mīlestībai... tā bija mana, tava, tā bija mums, lai būtu mēs. Tu paņem saujā sapni, kurš nav beidzies, vismaz manam miegam vēl ne.
Paņem to sev, un noskaties vēlreiz, noskaties kopā ar mani. Es atvēršu durvis, kuras ved uz manu pasauli un ļaušu tev ienākt, tikai pasaki, ka mīli mani... tikai pasaki, ka paliksi te. Nekad neatstāsi durvis vaļā un silto istabu nevēsināsi un saudzēsi to kā savu.
Tik augstu pacēlis galvu un lūdzis es neesu vēl nekad... vai tu dzirdi mani, vai tu jūti kā es?
Es lūdzu kā vakar, kā aizvakar un senāk, es lūdzu tevi parādīt man ceļu tumšā ziemā...
Kupenās palikušas pēdas, sāk atkal snigt un tu dodies pie miera. Varbūt rīt... |
|
Rādu no 1 līdz 1 (kopā 1) |
|
|
Šī tēma ir slēgta un to vairs nevar komentēt
|
