Es nevaru cīnīties ar mēnesgaismu,
Kad esmu viena.
Man vajag just tevi sev blakus,
Sajust tavu elpu,
Elpu uz manām krūtīm.
Tu pieglaudies man cieši klāt,
Un saki man, ka es esmu tev pati dārgākā,
Un nozīmēju tev visu,
Ko vien vēlies tu,
Lai tas būtu tavs.
Un nu es esmu tava,
Un nu tev pieder viss.
Tā nu mēs abi vērojam saulrietu
Saulrietu, kas pieder tikai mums,
Un nevienam citam.
Es nevaru cīnīties ar mēnesgaismu,
Ja es esmu viena,
Viena saulrietā.
Man vajag just tevi man blakus,
Sajust tavu elpu,
Elpu uz krūtīm.
Tu pieglaudies man cieši klāt,
Un saki man, ka es esmu pati mīļākā,
Un nozīmēju tev visu
Ko, vien esi mīlējis.
Un nu es tagad piederu tikai tev,
Tev un tikai tev.
Un to zini tik skaidri,
Kā vēl nekad.
Es nevaru cīnīties ar mēnesgaismu,
Ja es esmu viena,
Viena saulrietā.
Man vajag just tevi sev blakus,
Sajust tavu elpu,
Elpu uz krūtīm...
Es vairs nevēlos viena cīnīties,
Cīnīties ar mēnesgaismu... |
