|
|
Protams tulīt būs atbilde- cilvēki augstākās būtnes. Tad es vēlos būt dzīvnieks- pat vienkārši lops. Satiku kaimiņu - baigais copmanis-kā bija? Ooo ok baigā cope, divi spaiņi zivju. RODAS JAUTĀJUMS -KAMDĒļ- KUR VAR LIKT DIVUS SPAIŅUS ZIVJU? Vai tā ir cilvēka negausība? Tad es būšu dzīvnieks paņemšu tikai vienām vakariņām, būs iemesls aizbrakt citreiz, un protams tur būs lielais breksis.
|
Cilvēks var arī padalīties ar kādu un ir āi ledusskapji domāti zivju uzglabāšanai! Ne jau katru dienu tiec uz copi!
Jautājums nevietā!
|
Tā ir saprotama lieta, man pašam saldētājā no rudens stāv kāda līdaka ziemassvētku galdam, bet ja vasaras karstumā miskastes konteiners smird pēc pūstošām zivīm (nevis zivju tīrīšanas atlikumiem)
|
1.arguments - ne katru dienu
2.arg. - ne katru reizi trāpās tāda cope.
Un kad palaimējās - ir jāķer. Ieslēdzās azarts, un
ne katrs spēj apstāties. Jumts taču aizlidoja.
KO līdzīgu sen atpakaļ izjutu renģēs uz Bold. mola.
Veči stiepa ar kartupeļu maisiem.
Bet robeža, kad azarts pāriet alkatībā - individuāla
lieta, kā ar to tikt vai netikt galā.
Pūstošas zivis - tā jau ir nepiedodama galējība.
Ne asakas !
|
Pēc dabas es laikam esmu zvērs. Es neatzīstu nekādus zivju ķeršanas ierobežojumus. Katra zivs, kas tikusi man uz āķa, lai atvadās no dīķa uz mūžu! Jo viņa tiks apēsta neatkarīgi no tā, cik viņa ir liela. Bet es varu zvērēt Dieva priekšā, ka nekad nemetīšu prom noķertu zivteli lai kāda viņa arī nebūtu. Es nekad neķeršu vairāk kā spēju apēst. Es savā mūžā neesmu noķēris nevienu Latvijas lasi, bet es oficiāli paziņoju: pat visstingrākā lieguma laikā ja man uz āķa trāpīsies lasis, es viņu apēdīšu bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem.
|
Pidulīt, lai Tev veicas dīķos - priecājos, ka nestaigā pa foreļupēm .. jebkurā gadījumā vajag parēķināt - cik izmaksā brauciens uz copi - lētāk tak ir nopirkt tirgū, un ja mēs neiemācīsimies iedod buču zivij pazudīs mūsu azarts, jo nebūs jau ko ķert...
|
|
Rādu no 1 līdz 6 (kopā 6) |
|
Šī tēma ir slēgta un to vairs nevar komentēt
|
minkins
