|
|
Piedāvāju mūžīgi kašķigo veco tēmu, jo nav nācies vēl publiski par šo tēmu padalīties. Mans uzskats ir, kā medības ir svētki ( kā dzimenīte, tikai biežāk). Trofeja ir kartiņa par atmiņu no šī pasākuma, bet galvenā dāvana ir pats medījums. Tātad mani var pieskaitīt pie gaļeniekiem, jo ragu dēļ nenogalinu, bet medījuma gaļu uzskatu par uzdāvinātu veselības avotu, jo saviem bērniem nav jādod čipši un kokakola.
|
Medības ir svētki līdz šāvienam...Tad sākas pārējais process,kas vairs nav dzimenīte.Domāju ka lētāk ir gaļu pirkt veikalā.Medības ir atpūta pie dabas.Kaut gan te varam ilgi diskutēt.
|
Mediibas ir patiikams laika pavadiisanas veid un hobijs. Par katru atpuutas veidu ir jaamaksaa, tikai pie veiksmiigaam mediibaat Tu dabon dalu atpakal un toties taadu galu ko nevar nopirkt. Vairaak vai mazaak jau visi ir galinieki, bet trofeja ir iipasa balva.
|
Ne visas medības noslēdzas ar šāvienu. Ir medības, kad vienkārši priecājies par dabu, par dzīvniekiem kurus redzi. Ir iespēja izdarīt šāvienu, bet tu to nedari. Piemēram es nekad nešaušu bebru, kuram pēc šāviena es netikšu pakaļ. Ir arī medījumi, kuriem ir tikai trofejas vērtība. Nepieskaitu sevi ne pie gaļeniekiem, ne pie trofejniekiem, man vienkārši patīk pats process. Tiešām, te var diskutēt ilgi un dikti.
|
Piekriitu zinaamaa meeraa Miegam, bet vispaar esmu fotomediibu piekriteeja :)
|
Lielveikalos nopērkamā gaļa taču nav ēdama!! Ja mājas ruksi sagribās,tad kādu puscūķi nopērku pie lauku tantēm.citādi tikai medījumu!!
|
Vakar biju medībās,redzēju padsmit staltos,14 stirnveidīgos,alni, paskatijos,bija ļoti gaišs,un skaļss,nešāvu un braucu ma`jās,kolosāls vakars!!
|
|
Rādu no 1 līdz 7 (kopā 7) |
|
Šī tēma ir slēgta un to vairs nevar komentēt
|
Foreliste