|
|
 Sircc tēma (2010-06-05 16:16) [ visas] :
Parazitoloģija
"Parazitoloģija"
Parazītu nevar sajaukt ar Saimnieku, vai Saimes piederīgo, kuru lomas, Dabā, ir diametrāli pretējas. Ja Saimnieks ir atbildīgs un rūpējas par to, kas viņu baro. Savukārt, Saime turas kopā un, visi kopā, baro sevi un Saimnieku no sava darba augļiem. Tad Parazīts nedz veic kādu darbu cita labā, nedz arī ie atbildīgs par to, kas viņu baro. Parazītam pat nav nekadas emocionālas piesaistes barotājam-Upurim, lai arī viņš, faktiski, kopā ar Upuri, dzīvo tā dzīvi. Visa Parazīta eksistence pakārtota tieksmei uz iznīcināšanu, sagraušanu, nāvi.
...
Parazītu ar Saimnieku vai Saimes locekli, nudien, nevar sajaukt.
Parazīts, atbilstoši savam - vienīgi iespējamajam (!) - dzīves veidam, ir:
1) primitīvs, mazattīstīts: fizioloģiski, garīgi, emocionāli;
2) nepiemērots dzīvei brīvdabas apsakļos un patiesai konkurencei - var teikt - ienīst Dabu;
3) pastāvīgi ir kopā ar Upuri, īpaši labi jūtas un plaši izplatīts novājinātu būtņu baros, kolonijās; pie vienpašiem sastopams ievērojami retāk ;
4) ir ļoti vārīgs aktīvaja periodā, bet latentajā, slēptajā, periodā - izturīgs un teicami maskējas;
5) ir milzīgas vairošanās spējas, taču tikai - labvēlīgos apstākļos;
6) ir ļoti šaurs ārējo apstākļu diapazons, kurā parazīts spēj uzturēt aktīvu dzīvesveidu, var teikt - Parazīts neieredz jebkādas pārmaiņas un, allaž, tiecas atrauties no apkārtējās vides, izveidot savu, iespējami vienveidīgu un vienkāršu, mikroklimatu;
7) teicami maskējas: mimikrē, izliekoties par kaut ko citu, vai uzturās vietas, kur tam grūti piekļūt
8) dod priekšroku unificētai videi, līdzīgu parametru Upuriem: gan pats automātiski atkārto savas primitīvās darbības, gan tiecas vienkāršot un automatizēt Upura un Upura sugasbiedru formu un rīcību.
...
Un, tā, - Parazīts ir vājākais no vājākajiem, sliktākais no sliktākajiem, nepiemērotākais no nepiemērotākajiem. Tāds, viņš, allaž, tiecas uz sev līdzīgākajiem un padara par saviem Upuriem. Parazīts pārņem Upuri un sāk dzīvot no viņa vitalitātes atliekām
|
...
Un, tā, - Parazīts ir vājākais no vājākajiem, sliktākais no sliktākajiem, nepiemērotākais no nepiemērotākajiem. Tāds, viņš, allaž, tiecas uz sev līdzīgākajiem un padara par saviem Upuriem. Parazīts pārņem Upuri un sāk dzīvot no viņa vitalitātes atliekām, viņa dzīvi. Un, pastāvīgi kopā ar Upuri, dzīvojot Upura dzīvi, itin kā apmaina savējo vārgumu, nepiemērotību, sliktumu pret Upura vitalitāti. Upuris aizvien vairāk sāk līdzināties Parazītam , bet parazīts "atplaukst" - sāk veidot Upura dzīvi, sāk vairoties. Abi sāk atgādināt viens otru.
Tomēr Upura un Parazīta savienība ir tik pretdabiska, ka to starpā - viņu KOPĒJĀS DZĪVES (!) laikā - neveidojas nekādas saites, - tā ir savienība, ko baro naids.
Pateicoties šim dabiskajam antagonismam, šim naidam, Upuris par parazītu, tomēr, tā arī nespēj kļūt - kad vitalitātes apmaiņa pabeigta, Upuris, Parazīta vietā, pieņem nāvi.
Būtībā, Parazīts ir tāds pat dabas nonsenss, kā mītiskais vampīrisms: kaut kas, bez vitalitātes, tāds, kas, pēc Dabas likuma drīzāk ir miris, ka dzīvs, spej, tomēr pastāvēt un pat izplatīties - izsūcot citu, stipāku, vitālāku, daudz-daudz attīstītāku būtņu dzīvības. Tāpēc es uzdodu jautājumu, - vai parazītisms Zemei ir normāla parādība, vai pretdabiska?
Un Sabiedrībai?
|
Itogo, - kā, labāk, izdzīt cērmes?
|
|
Rādu no 1 līdz 3 (kopā 3) |
|
Šī tēma ir slēgta un to vairs nevar komentēt
|
Sircc