|
|
 Sircc tēma (2010-01-15 18:31) [ visas] :
"Mēs" un "viņi"
Šai rasei ir tikai viens patiess naids, šūnu līmenī - plebeju naids pret patrīciešiem.
Kur tas sākas? - Ar brīdi, kad cilvēks sāk šķirt: mēs un tie. "Mēs, plebeji, apņemamies", "mums, plebejiem, pienākas".
Šai rasei jau sen ir tāda valdība, kādu tā izvēlējusies - no pašu vidus. Ar "polītisko demokrātisko atbildību" u.t.t. "
"Ko nevaram katrs viens, tam pretīm liksim masu! Pūļa varu!". "Mēs" sava starpā plēšamies, lamājamies, nīdējam visus visapkārt. Pirmkārt, to pašu valdību. Bet pietiek parādīties patrīcietim, tādam ne-savējam, kā teica Goblins: "dīvaini ļaudis pieprasa nesaprotamas lietas" - un VISI - gan valdība, gan tās nīdētā tauta, vienojas naidam.
Un NEKAS NEMAINĪSIES!!! "Mums" ir bail no tā, ko nepazīstam. Bet bailes dzemdē naidu. Kā rakstīju IG "Pagāni" - Rekviems.
Tas pats - sadzīvē, ikdienā, "spiediens", ko "pasaule" ik brīdi vērš pret "savādākajiem".
Un nu, pirms uzklupt plebejiem, padomājiet - vai esat IG "aristokrāti" vai patiesie.
Postskripts: "šūnu līmenī", protams, metafora. Patiesībā, naids ir dzīves stilā, prasībās, ko katrs cilvēks izvirza savai Dzīvei. Plebejs NEKAD neizvēlēsies pragmatisko ceļu, - viņam svarīgāks process, ne rezultāts, kuru viņš nespēj iedomāties. Plebejs VIENMĒR izvēlēsies to situācijas risinājumu, kas dos iespēju paskraidīt, patusēt, paemocionēt.
Cilvēce negrib kļūt pieaugusi. Taču pats šis uzstādījums ir pretdabisks, "uzpotēts".
Meklējam "nelaimes sakni", draugi! Meklējam.
|
Plebejiem "niez", viņi visu laiku alkst kustēties - emocijas rada berzi, pūlis rada berzi, skraidīšana rada berzi... - viņi apsilda pasauli.
Pretdabiskā ceļā, nodeldējot, paātrinot entropiju. (no sērijas - "uguns").
"Lai kassās tas, kam niez!" - Labvēlīgais Tips
Bet "trakais / no skatuves lec masās ..." vēl aizvien.
Draugi aristokrāti, brāļi un māsas, brālēni un māsīcas: elfi - pēc Radītāja "ģīmja un līdzības".
Kāda ir sajūta - mēs te vēl esam vajadzīgi?
|
|
Rādu no 1 līdz 2 (kopā 2) |
|
Šī tēma ir slēgta un to vairs nevar komentēt
|
Sircc