|
Labdien!
Civilprocesa likuma 121.pants nosaka, ka:
1. Ekspertīzi lietā pēc puses lūguma nosaka tiesa;
2. Jautājumus, kuros nepieciešams eksperta atzinums nosaka tiesa.
Nesen rīcības sēdes laikā pēc mana lūguma par ekspertīzes noteikšanu tiesnesis man jautāja kāpēc mēs neveicam ekspertīzi paši un neiesniedzam tiesai, jo mums ir tādas tiesības.
Man kā iesācējam, kurš ar ekspertīzes jautājumiem nekad agrāk praktiski nebija saskāries, taču teorētiski ir padziļināti pētījis konkrēto jautājumu rakstot diplomdarbu, šāds paziņojums bija milzīgs pārsteigums. Tiesu prakse parasti veidojas jautājumos kurus likums nereglamentē, taču attiecībā uz ekspertīzi likums nosaka skaidri un gaiši - to nosaka tiesa.
Pieredzējušie kolēģi - juristi, varu lūdzu lūgt Jūsu komentāru? Vai tik nebūs tā, ka privātā kārtībā veikta ekspertīze būs uzskatāma par rakstisku pierādīju, nevis par ekspertīzi Civilprocesa likuma 121.panta izpratnē? Ar ko pamatota šāda tiesu prakse?
|
Nu tāpēc,ka ekspertīzi var veikt paši,labprātīgi. Ja otra puse negrib un izvairas, tad ir šis pants,ka var prasīt tiesai,lai tā nozīmē ekspertīzi.
Nu un no tiesneša normāls jautājums.
Un privātā kārtā veikta ekspertīze-tas nenozīmē,ka pats kā profiņš to veic, tas nozīmē,ka personīgi vērsies pie sertificēta eksperta,lai tas veic ekspertīzi.
|
redz ir tā kā saka janetta. Un vēl: Ja ekspertīzi veicat sapvstarpeji vienojoties iesniedzat tiesai tad paši sava starpā vienojaties kurš šo pakalopjumu apmaksās. Kad caur tiesu tad apmaksās tas kuram par sliktu būs ekspertīzes atzinums. principā tiesai lūdz noteikt ekspertīzes tādā gadījumā ,j a otra puse labprātīgi atsakās, tad to nosaka tiesa un tur var gribēt negribēt bet jāveic :)
|
|
Rādu no 1 līdz 3 (kopā 3) |
|
Šī tēma ir slēgta un to vairs nevar komentēt
|