|
Kā juridisku spēku iegūst valsts pārvaldes informācijas sistēmā esošā informācija:
1) kurai likumā nav noteikta publiskā ticamība;
2) kura pieejama dokumenta veidā un speciāli izveidotā portālā?
Vai informācijai portālā un informācijai dokumenta veidā ir vienāds juridiskais spēks?
|
Nu klasiskā nozīmē, tas, kas ir publicēts internetā - tas ir informatīvs dokuments, kam ir spēks tikai dokumentālā veidā. Tātad - tiek publicēts oficiāls dokuments internetā, kā informācijas iegūšanas avots.
Teiksim - tiesu praksē ir uzskats, ka www.likumi.lv publicētie likumi nav ar juridisku spēku kā tādi (tā teikt, uz tiem nevar atsaukties - uz likumi.lv, bet gan uz LATVIJAS VĒSTNESIS publicēto). Nu tā kaut kā...
|
Vai tas izriet no Valsts informāciju sistēmu likumā noteikto (ja nemaldos 6.panta septītā daļa? Un vai šeit darbojas MK154 DINN - ka juridisku spēku iegūst dokuments, ja tam ir visi nepieciešmaie rekvizīti? Bet kā "dokuments" ir saistīts ar "informācijas juridisko spēku"?
Tigermix - vai šie tiesu prakses uzskati (nolēmumi) ir pieejami internetā?
|
dokuments saistīts ainformācijas juridisko spēku tāpat kā tava autovadītāja apliecība apliecina, ka esi gājis autoskolā, un tas līdz brīdim, kad netiek pierādīts pretējais. Kaut kādu daļu tiesu prakses var atrast internetā, piemēram, tiesas.lv, at.gov.lv....
|
Ja godīgi, gribētu saprast, kāpēc šāds jautājums vispār radies?
|
TIGERMIX- man pirmaa doma, kas ienaak praataa- ieskaite tiesiibu teorijaa :D
|
TIAMATA -> ieskaite tiesību teorijā man bija pirms gadiem....n-tajiem. :)
Jautājums radies, jo kā mēs labi zinām šobrīd Saeimā iesniegts, bet nekur tālāk arī nevirzās Dokumetntu juridiskā spēkā likuprojekts, ar kuru plānots, ka zaudēs spēku mūžsenie MK154.
Latvijā ir ļoti daudz valsts informācijas sistēmas, bet tikai dāžām ar normatīvo aktu ir noteikta publiska ticamība (tātad ieraksti šajā reģistrā tiek izdarīti pamatojoties uz publisku dokumentu (piem, notariāli apstiprinātu, bāriņtiesā, pie konsula u.tml...)), bet lielākā daļa valsts IS tiek uzturēta informācija, kura netiek "ievākta" 100% uz publiska dokumenta pamata (piem, aizsargjoslu is, kadastra is, datu valsts insepkcijas uzturēts reģistrs u.c..
Liela daļa šie `nepilnīgo datu reģistri", izpildot Valsts IS prasības izvieto savus datus publiski - caur dažādiem portāliem internetā (kaut gan pareizāk būtu - vortāliem). Tad nu jautājumi:
1) kāds šādai informācijai, kas tiek izsniegta privātpersonai dokumenta (ar parakstu u.c. nepieciešamajiem rekvizītiem) veidā ir juridisks spēks;
2) kāds juridisks spēks ir tai pašai informācijai portālā?
3) Kādu atbildību šo reģistru iestādes (kuras uztur datus, kuriem nav publiska ticamība un bieži vien šie dati ir kļūdaini reģistrēti pašu ierēdņu neizdarības pēc un kļūdainas iesniegtās informācijas pēc) nes 1) un 2) gadījumā, ja persona ir veikusi kādus savus secinājumus...
Piemēram, nekustamais īpašums kadastrā - nepareizi re;gisrēts kāds dats, pamatojoties uz kuru ir kļūdaini aprēķināta vērtība, kuru izmanto tirgus vēttības aprēķināšanai, nosakot nomas maksas u.c. Kā atbildēs par šīm kļūdām kadastra uzturētājs, ja kļūdu būs pielaidis pats un kā par kļūdām, kuras radušās pamatojoties uz "ne-publisku"dokumentu?
Tāda filozofija par tēmu... vairāk jau interesē tieši par to, vai iest;ades vadītājam parakstot dokumentu - par ko šis vadītājs nes atbildību? par datu pareizību, par to, ka šie dati reģistrēti...????? par ko..?
|
.... kāda starpība par ko nes atbildību iestādes vadītājs, pilsoņi nav iestāde, kura to vērtē, ja kļūda ir nopietna - izskatās pēc administratīvā akta, attiecīgi - tā arī apstrīdama/pārsūdzama
|
|
Rādu no 1 līdz 8 (kopā 8) |
|
Šī tēma ir slēgta un to vairs nevar komentēt
|