|
|
 Inkata tēma (2016-07-27 15:48) [ visas] :
kāpēc cilvēki ar depresiju apkartējos rada naidīgumu? Pat ārstos.
Manī arī depresijas slimnieki rada nepatiku. Kads varbūt var formulēt kāpēc tā ir. It kā taču cilvēks normāli apģerbies, ne lamājas ne kaujas, bet tomēr nepatīkami.
|
Iespējams tāpēc, ka viņi neizrāda ne mazāko iniciatīvu sava stāvokļa uzlabošanai, kas , protams, arī ir depresijas izpausme.
|
Gluži tam pilnībā piekrist nevarētu,depresīvs cilvēks, protams, ir "smags". Un paši jau visādi cenšamies turēties. Ir tāda lieta, kā "spoguļeironi", un mēs lasām viens otra nosakņojumu arī bez vārdiem, tāpēc ietekmējamies viens no otra gara stāvokļa un, protams, ka ir smagi, ka mūs "pavelk uz leju". Bet, domāju, kas atbildēsim paši par sevi, kuri neesam tie depresīvie un varam iedot otram pozitīvu impulsu, lai pelēkā šūniņa tam "depsīvajam" nedaudz atkoptos mūsu klātbūtnē. Neiet runa par Glābēju, bet par normālu līdzcilvēku.
|
Vistīrākais enerģētiskais vampīrisms.
|
Ar depresīvu ārstu satikies? Ārsts arī ir tikai cilvēks.
|
Ja rada nepatiku, tad jautājums,cik ilgi strādā,ja strādā ar šādiem slimniekiem, jo varbūt Tev ir profesionālā izdegšana.
Ārsti. Ko lai saka, ir vienkārši ārsti, un ir ārsti no Dieva. No Dieva - RETUMS.
Bitīt matos!!! Vai tad tie ir ārsti, ja tu cilvēks nevēlies sevi viņam uzticēt. Ahā, rada naidīgumu??? Nepatika pret cilvēkiem,kurus ārstē un,kā ir doto Hipokrāta zvērestu - PALĪDZĒT CILVĒKAM??? Johaidī,par ko mēs runājam!!! Palīdzi, nevis novērtē vīru pēc cepures!!!
|
Nerada naidīgumu, ja vien cilvēku vispār interesē, kas notiek apkārt...
|
Rada naidīgumu? Nav brīnums, ka rodas depresija, ja tādi apkārtējie.
|
Es parasti cenšos ar šādiem cilvēkiem nekontaktēties. Ja kāds no savējiem ar to sirgst, tad gan cenšos palīdzēt. Veidu , kā palīdzēt ir daudz.
|
Nu paga, vai Tu zini daudz cilvēku ar šādu diagnozi? Piemēram, es savā tuvējā apkārtnē nevienu tādu nezinu. Mūžīgie čīkstētāji nav cilvēki ar depresiju. Tā ir cita opera.
|
Vai tiešām cilvēki ar depresiju rada naidīgumu? Domāju, ka tas ir nepareizs apgalvojums. Drīzāk jau nospiestiem(depresijas mocītiem) cilvēkiem uztvere ir tā iekārtojusies, ka viņiem šķiet, ka viņi rada kaut ko negatīvu, apgrūtinošu citiem.
Protams daudz laprātāk ir kontaktēt ar smaidīgiem ,ļaudīm, jo ar tiem arī pašam gribas smaidīt, bet nospietos nākas pieciest..
|
Man gan škiet, ka te tiek jaukta īsta depresija (ar garstāvoklā maiņām, bezmiegu u.c. pazīmēm) ar mūžīgo čīkstētāju un neapmierināto cilvēku, kam trūkst enerģija, kuru tas ar savu vaidēšanu vai nu kā lai to nosauc, novelk citam cilvēkam, kā rezultātā rodas tas naidīgums.
|
Labdien. Nekāds briesmīgas sacerējumu rakstītājs neesmu....
Arī pareizrakstība klibo...
Depresija - tas ir cilvēka iekšējās pasaules stāvoklis. Problēmas, ar ko nezin kā tikt galā. Atbildes reakcijā cilvēks ar zemapziņas palīdzību, bet ne bez prāta ieņem depresīvu stāvokli. Aizsardzības reakcija :(
|
Nav jau uz katra soļa depresijas slimnieki, bet tomēr. Šoreiz nerunaju par čīkstētājiem. Depresija ir serotanīna trūku,ms organismā. Gribu padalīties ar piedzīvojumiem, izjūtām. Vienreiz veroju deprijas slimnieku un man bija tada sajūta ka viņš stāv zem melna makoņa. Vizuāli jau neko neredzēju, bet sajūta bija tāda. Man bija kkā nepatīkami un bailīgi, un es domaju,: " Nu kāpēc viņš stāv zem tā mākoņa, nu lai tak pakāpj solīti sāņus, saulītē. Tas atgadījums notika telpā. Šis cilvēks skatījās par 90 gradiem prom no manis, bet bija sajūta ka viņš pagriež galvu un dusmīgi saka: " Neaiztiec mani, nekur no tā mākona prom neiešu, tu mani neizvilksi, tinies. Apsmējos pie sevis par šitādām izjūtām. Kā jūs jūtaties blakus depresijas slimniekam, ja ir nācies tādu satikt. Par to ka depresija apkārtyējos rada dusmas bija rakstīts med. žurnālā. Manī tāds cilvēks rada aizkaitinājumu. Gribas uzbļaut; " Nu savācies taču!" Tas nav pareizi, zinu. Bet izjūtas tādas ir.
|
Veselam cilveekam , arii depresijas pacients rada veelmi vinam paliidzeet. Tiiri cilveeciska izjuuta. Bet tikai nedaudzi iisti saprot, ko depresija noziimee. Te nepaliidzees sapurinaasana, samiilosana, labas gribas izraadiisana, neliidz teikt-nu tak beidz buut depresiivs, paskatoes, cik labs laiks aara...
Tas viss depresiivajiem ir tuksi vaardi un ne jau tamdeel, ka vini negribeetu no taas depresijas bedres izliist. Un tad tie paliidzeetaaji ir viilusies un dusmiigi, ka vinu labaa griba netiek atalgota. Paliidzeet depesiivam noziimee pasam
emocionaali neieiet tanii procesaa, taa buutu liidzatkariiba.
..un jaavelta daudz laika un pacietiibas. Tas labaakais , ar ko paliidzeet, ir vienkaarsi buut blakus lai juut , ka kaads blakus ir. Viniem ir parasti jau laba pieredze ar ,, paliidzeetaajiem,, , kuri parasti saakumaa vinus grib aktiivi glaabt, pasi sevi ,, labo,, lomaa ierindojot, bet tad peec kaada laicina atkrit
.
|
Sorry par gram. kluudaam, rakstiiju uz mob.tel. :-)
|
es arī visos radu naidīgumu, tāpēc pie ārstiem neeju, lai viņus lieki nekaitinātu. visi mēs esam slimi
|
Un kurš lika tādu diagnozi? Jūs? Cik daudz ir tādu gadījumu, ka var veikt šādus secinājumus? Vai šie secinājumi ir patiesi? Daudzi cilvēki ar depresiju bieži nelien pat ārā no savas gultas. Ir savukārt tādi, kuriem nekad dzīvē nepateiksi, ka ir smaga depresija, izejot cilvēkos tiek uzģērbta maska, neprofesionālis neko pat nenojauš.
Man liekas, šeit ir vajadzīga rūpīga pašanalīze, lai tiktu skaidrībā, kas tieši raida naidīgumu un vai šāda reakcija ir adekvāta vai nē konkrētajā situācijā. Varbūt šis naids ir pret kādu konkrētu cilvēku tipāžu vai rīcību, kas varbūt izskatās Jūsu izpratnē kā depresīvs stāvoklis. Viss ir mūsu galvās, kā mēs to uztveram, attiecīgi arī reaģējam. Ne vienmēr mūsu reakcija ir adekvāta, cilvēku mēdz sanest vienā vai otrā grāvī.
|
Pirmkārt, ir jāatšķir depresīvu stāvokli no depresijas. No depresīva stāvokļa cilvēks var izķepuroties arī pats, pārdzīvojot (,,izsāpot,,) notikumu, kas izsaucis šīs drūmās sajūtas.Seit vietā teiciens - Laiks dziedē visu. Taču ar depresiju, kas ir jau slimība, pašam tikt galā diemžēl nav iespējams. Vien palīdzība no malas - ārsti, medikamenti, citas terapijas, protams, arī vide un saprotoši līdzcilvēki. Nedomāju, ka pret depresīviem cilvēkiem ir naidīgi noskaņoti apkārtējie, to tā izjūt pats cilvēks, kas varbūt patiesībā nemaz tā nav. Varbūt drīzāk tā ir piesardzīga, bezspēcīga, slmimības gaitu neizprotoša attieksme. Naids var rasties, ilgstoši aprūpējot, pat ziedojoties, bet bez panākumiem, un šī naidīgā attieksme ir drīzāk pret situāciju kopumā vai arī pret kādu negatīvu līdzīgu pieredzi pirms tam.
|
Sauleszieds1/ vai tev ir nācies satikties ar cilvēkiem kuriem ir garīgas dabas problēmas (slimība)? Es no šadiem cilvekiem cenšos iespējami ātri tikt vaļā jo man ir nepatīkami, garlaicīgi, neinteresanti un pat bailīgi šādu cilvēku klātbūtnē. Tu jau esi ielikusi profilā savu bildi tākā pilnīgi atlkāta būt nevari. :)) Nebūs glīti ja tu tagad piekritīsi ka jūties līdzīgi. :))
|
Kas manii agrsiju rada, ir pretiigaa delfu reklaama , kura baazas virsuu traucee lasiit.
|
Es arii izvairiijos no depresiivajiem, jo vini man sliktas sajuutas radiija. Liidz kameer iepazinu cilveeku, kuru dzili respekteeju un miilu. Vina sadziivo ar ..teiksim , kaut koliidziigu depresijai. Vina dotu daudz ko , lai tas nebuutu, bet pasakas nenotiek. Un ar to var sadziivot. Viss atkariigs no personiibas un rakstura. Paareejais ir knifini un praktiskas lietas sadziivee. Un es vinu nekad neveerteetu zemaak kaa veselos..taisni otraadi.
Pateicoties vinai, redzu pasaulee daudzas lietas skaidraak.
|
visi grib būt žēlojami...
|
Nav bijusi tāda laime_tikties ar šādiem cilvēkiem.
|
Nav gadījies būt ciešā kontaktā ar depresiju slimiem cilvēkiem, bet ar depresīvu, nospiedošu noskaņojumu gan. Par ārstiem gan ir par skarbu teikts. Cik bijusi saskarsme ar dakteriem, pat esot pagājušo gadu ļoti nopietnā situācijā pēc nopietnas traumas, varu teikt tikai tos pašus vislabākos vārdus..DAKTERIS ar lielo burtu un tāpat arī māsiņas.
Ar depresīvo situāciju var tikt galā, ja to vēlas pats cilvēks. Ar viņu ir jāizrunājas un nevis par viņa garastāvokli, bet vispār par dzīvi, par to, kas bijis un visietekmīgākais, kas iedarbojies uz viņa psihi, ir iesaistīt kādā nopietnā labdarības pasākumā, kur viņš redz sava darba rezultātu un saņem atzinumu...viņam ir jāsajūt sava vajadzība citiem. Šāda noskaņa, pēc novērojumiem, vairāk ir vientuļiem un nesaprastiem cilvēkiem, tāpēc viņiem ir jāsajūt, ka ir vajadzīgi citiem un no viņu palīdzības un klātesamības otram paliek labāk. Zālēm ir tikai palīgfunkcija.
|
Ak, jā...ar naidīgumu gan neesmu saskārusies, man kaut kā viņi nenāk klāt...laikam smaidu un dzīvesprieka manī ir par daudz : D
|
Nerunaajot par vnk depresiivaam situaacijaam, bet par cilveekiem, kurie ir dg depresija-ne visi vini ir vienaadi. Ir ciiksteetaaji, ir arii citaadi..
Ir laikam jaanoiet liidz robezai, ka tu apzinies, ka taalaak vairaak nav kur...un tikai tad cilveeks meklees paliidziibu. Taapat kaa ar alkoholikiem- vari dariit ko gribi, jeegas nekaadas. Pasam jaasajeedz ...
Un tas nav viegls cels.
|
Paula6/ vai tad tev ir depresija, ka tu saki, ka tava depresija neizraisa apkartējos naidīgumu un nepatiku?
|
pats sev piegriezos,kad esmudepresivs,kur nu vel citiem!depresijas nak un iet,zel vien ja visa dzīve,kadepresiju kalnu greda. es pats laizos dzili meza, uzdaudzakam stundam,to kad nakt ara jutu,jo depresija kaut kur krumos sapinusies.tikkai mieru.dao cigun maca ,kur un cik reizes uzspiest,pec pieredzes zinu-kad depresija klat,tad par sevis spaidisanu i ne domāt negribu.protams labakais antidepresants ir un paliek sex,protams ja ir saprotoss zibens novedejs! sis viss no dzives ,ka joks izklausities var,vel jo vairak tad ja depresivais airus dullos lie,tad diez zina kur ,ta laiva,aiznesis!
|
Autore, man nekad nav bijusi dzīvē depresija, bet esmu tikai palīdzējusi depresīviem cilvēkiem tikt ar depresiju galā.
|
Esmu strādājusi psihiatriskā slimnīcā un tur depresijas māktu slimnieku bija vai cik,bet viņi man nekādu nepatiku neizraisīja. Žēl viņus. Un no šā stāvokļa viņus ir grūti izraut un ar kaut ko ieinteresēt. Protams,netrūka tādu,kas savu slinkumu sauca par depresiju,bet ārstus jau ap stūri neapvedīsi :) Viņi nav nedz vampīri vai kā citādi citiem kaitīgi,tikai sev. Lasiju rakstu par Rukšāni,kas arī slimo ar depresiju. Būtu Jums,Inkata svētīgi to izlasīt,tad nesētu ļaunumu un nesapratni cilvēkos.Cilvēkus vajag mīlēt.
|
Varbūt tāpēc ka apkārtējie nav spējīgi izjust līdzjūtību ne pret sevīm, kur nu vēl pret kādu citu cilvēcisku būtni.
|
le_chot/ Pa kuru brīdi es sēju to ļaunumu un nesapratni un kadā veidā? Vaui ar to ka es par to runāju? Pabāzt grūtas tēmas zem gultas un nerunat nepieminēt izlikties ka tadu nav? Vai tā ir labumu un sapratni?
|
|
Rādu no 1 līdz 33 (kopā 33) |
|
Šī tēma ir slēgta un to vairs nevar komentēt
|
Inkata tēma (2016-07-27 15:48) [visas]: