|
Inkata tēma (2015-04-15 11:56) [ visas] :
Ar ko bērns atšķiras no pieaugušā? Ar ko tu kā pieaugušais atšķiries no tevis kad biji bērns?
Vai mēs būtiski izmainamies kļūstot pieauguši? Hm... Man šķiet ka nē. Jā, esam patstāvīgi. Pašiem saava nauda dod rīcības brīvību. Kāpēc šads jautājums? Iznāca saruna par svētkiem. Svētki jāsvin tātad jānopērk alkahols. Es teicu, vai tad nevar svētkus kā interesantāk nosvinēt. Nu piemēram paspēlēt kādas spēles. Uz ka saņēmu izsmējīgu repoliku. Kas tu bērns ka spēlītes spēlē. Nu man patīk, jā patīk. Un dejot patīk. Bet sēdēt pie galda un piedzerties liekas garlaicīgi un arī stulbi. Bet bērnībā taču visiem patika spēles spēlēt. Vai varbūt nepatika? Kādas ir jūsu domas?
|
Protams mainās,kad biju bērns,man daudz kas nebija ļauts darīt,bija jāpakaļaujās vecāku iegribai,viņu noteikumiem.Tagad es varu spriest,darīt,rīkoties pati ko,kā es pati labāk gribu!
|
Es teiktu,ka brīvība un atbildība par saviem lēmumiem.
|
Lucy/ Tie ir ārējie apstākļi nevis Tu. Arī toreiz Tu spriest varēji pati. Atzīt kaut ko par labu vai sliktu. Tikai rīcības brīvība bija ierobežota. Es jautāju par būtību, tavu dziļāko "ES".
|
Ar brīvību.Man kā bērnam bija dota liela vaļa,es varēju ar savu draudziņu sunīti Sausiņu skraidīt pa Lielupes pļavām,lasīt purenes un dzenāt ķīvītes.Dzīve pieaugušam uzliek bezgalīgus pienākumus.es nevaru pēc darba vienkārši tāpat iekāpt vilcienā un aizbraukt uz Rīgu,pēc manis tad raudās vesels bars cilvēku,visiem no manis kaut ko vajadzēs.
|
super_sky/ Patiesībā atšķirība nekāda. Tikai izmēri citi. Toreiz,bērnībā, vecāki bija dievs visaugstākais. Tagad, valsts-likumi, sabiedriskā kārtība.Brīvība tāpat ir nosacīta.
|
Būtībā nekādas lielas atšķirības nav...tik prāts ir cits un liela zināšanu gūzma, vairāk pienākumu un tiesību,fiziski esi mainījies, bet savā dziļākajā būtībā...kā bērnībā esmu zinātkāra, ar aktīvu dzīvesveidu, nemitīgi sevi papildinu apgūstot vai izlasot ko jaunu un, paldies Dievam, saglabājusi labdabīgu ziņkārību par visu notiekošo apkārt, neesmu zaudējusi interesi un prieku par dzīvi! Tādi mēs visi esam..tik vienu otru reizi patīk pagausties :D tāpat kā bērnībā!
|
Man nekas pa lielam nav mainījies, varbūt mazāk vēlmju tagad.
|
Tik vien,ka tagad spēlējamies ar lielākām un dārgākām rotaļlietām,bet tāpat vīzdegunīgi noraugāmies uz tiem,kas tādas nevar atļauties. Būtībā lielu izmaiņu nav,tikai dažiem pārāk patīk tēlot pieaugušos un tāpēc viņi nevar atļauties tā no sirds par kaut ko priecāties,vai vienkārši paspēlēties.
|
Mazs bērns ir patiess un paļāvīgs, neprot izlikties un dzīvi tver vienkārši - vai nu ir, vai nav. Pieaugot mēs savā ziņā samaitājamies, cits vairāk, cits mazāk.
|
berna ir individualitate-,noteikts kopums,salikums-,
bridi kad tas taisas piedzim,atrodas mate , piedzims
sis individualais kopums dzives gadu laika
piesaista sev lidzigo-,intereses,velmes (lidzibas)
tada veida veidojot energetiski psih.mezglus,mudzeklus
ko psihologi sauc par raksturta iezimem,fobijam,nosliecem ,tendencem utt.
atskiriba-,...
ir tikai sajos mezglos,to stipriba,biezuma,samudzinajuma utt.,
ko teikt,....viegli ejas pa iemitam takam!
? kas var radikali izmainit cilveka tendences,pamatraksturu,individualo?
butiba vins paliek tads ka ir!
pirmskolas bernu uzvediba,rotalas
var redzet katra berna likteni,vina vietu dzive!
|
ps.
IR VERTS ATCERETIES TAS BERNIBAS SAJUTAS
KURAS ATDALIJA MUS NO JEDZIENA -PROBLEMAS
SIS SAJUTAS IR DROSIBA,SILTUMS,MILESTIBA
PIEAUGUSIEM ZUDUSI PROTEKCIONISMA SAJUTA
VISU PAREJO NOEDUSU,NOGRAUZUSI NEMITIGA STEIGA LAIKAM LIDZI
BERNI NESTEIDZAS-,TIE VIENKARSI DZIVO
DOMAS PAR MAMMU
|
Spēlēt spēlītes vai piedzerties- vai tāds ir jautājums? Pieaugušie arī spēlē spēles.. ļoti nopietnas spēles... Tad jau labāk padejot..
|
ar ko tad atskiras- ar dzives pieredzi- ar to ka saskaros
ar meliem- nodevibu- skaudibu- launumu- u.t.t.- pec tas visas saskarsmes- kadas speles - galvenais nepardzerties
un palikt dejotgribosam - ja vel gribas ar kadu dejot kopa...
|
Deko/ es edomāju "TĀS SPĒLES-spēlītes", respektīvi, no kurām citiem ļaunums ceļas, vai kuru dēļ daudzi tūkstoši dzīvības zaudē. Es runāju par parastajām, tadām kā šahs, dambrete, kaut vai cirks, vai riču rač u.t.t. Man personīgi patīk joprojām. Tāpat kā bērnībā. Vienīgi labāk patīk apgūt kādu jaunu spēli.
|
werdi2 / n-jā. Negatīvā pieredze ir nepatīkama. Nepatīkami ir vilties cilvēkos kam esi uzticējies un saprast, ka pārsvarā cilvēki ir izmantotāji un ņēmēji, nevis devēji. Bet patiesībā jau mēs katrs tāds esam. Mēs paši arī. Patīkamāk ir būt mīlētam, nekā pašam milēt.
|
Pieredze, zemapziņas koda maiņa.
|
|
Rādu no 1 līdz 17 (kopā 17) |
|
Šī tēma ir slēgta un to vairs nevar komentēt
|