|
|
 Inkata tēma (2014-07-03 09:45) [ visas] :
Vai jūs gribētu redzēt eņģeļus?
Tā nu gan ir ar putniem.... Vai pirma doma bija šāda? :) No vienas puses, ja kkas tāds ir, man gribētos redzēt un pašai pārliecināties ka eņģeļi (cita realitāte) ir reāli eksistējoši. No otras puses, tada eņģeļu redzēšana traucētu dzīvot. Man nepatiktu apzināties ka ir kkādas būtnes kas var izlīst cauri sienām, bez atļaujas apsēsties tev pretī pie brokastu galda un skitīt kumosus. Vēl jo ļaunāk, ja šos eņģeļus būtu grūti atšķirt no reāliem cilvēkiem. Nāk tev tāds eņģelis pretī pa ielu, tu protams nevēlies uzskriet viņam virsū un dod ceļu, bet citi cilvēki, kas eņģeli neredz, uzskata tevi par dīvaini vai piedzērūšu. Ietve tukša, bet šamējais treipuļo. Noteikti piedzēris vai ar meijām. Vēl trakāk ja šāds eņģelis ko pavaicātu un tu viņam skaļi atbildētu
:D
Pārdomas izlasot Lornas Bernes grāmatu Eņģeļi manos matos
|
Paskatos spoguli un vienu tadu tur var ieraudzit! :)
|
Man vairākas reizes dzīvē ir stāvējis blakus kāds enģelis un glābis no pilnīgas bezizejas.Arī mana dēla atlabšana no neārstējamas slimības var būt tikai enģeļa roku darbs.
|
Jā, gribētu es redzēt arī ne tikai cilvēcīgās būtnes. Vienīgi, tad jārēķinās, ka ne tikai enģeļus redzētu, bet dēmonus ar. Taču ne velti cilvēks ielikt materiālā ķermenī - viņam paredzēts redzēt tikai matēriju. Ir, protams, izņēmumi, bet arī tie nav nejauši. Katram pēc nopelniem un gatavības.
|
Vienreiz jau redzēju. Otreiz nokļūt Sarkankalnē nevēlos.
|
vienigaTada/ Pēc teorijas, spogulī eņģeļus ieraudzīt nevar. Ups, tātad šamējā veidā var parbaudīt vai tas kurš tev nāk pretī ir cilvēks vai eņģelis. :D A ha. Un ķīniešiem ir tradīcijas ar spoguļu karināšanu . Hm.... Tas arī būs no tā paša lauciņa drošvien.
|
http://laisma.1w.lv/328-engelu-zimes-caur-skaitliem/-
|
Deisa / Ja eņģeļi un dēmoni te tiešām pastāvīgi plivinās kopā ar mums, bet mēs viņus neredzam un nesaprotam kas mums apkārt darās, tad jābrīnās kā mēs vispār spējam izdzīvot kaut vienu dienu. Tākā secinājums loģisks, ka tomēr pastāvīgi un vinur jebkurā vietā tie varētu arī nebūt.
|
tio_de_La_Plata/ Ko salauzi eņģeli ieraugot? :D Ja tev ta sarkankalne nepatīk, ģipsi jau var uzlikt arī citur.
|
Inkata - redz, par vietu un laiku, tā ir mūsu cilvēcīgā spriešana, jo esam saistīti ar matēriju. Nemateriālā pasaule ir krietni plašāka, tā nav saspiesta uz Zemes. Jā, Zeme ir arī piesaistes vieta, jo te ir, ko darīt, te mitinās dīvainas garīgās būtnes - cilvēki, līdz ar to pieļauju, ka eņģeļi, dēmoni un citi radījumi, ko neredzam, te ir tikpat bieži sastopami kā cilvēki okeānā, kuri tajā ir kādu noteiktu iemeslu dēļ.
|
DGG/ paldies. Šķiet ka būs īnteresanta palasāmviela. :)
|
Cilvēki pārāk ir vērsti uz sevi un līdz ar to viņu domas ir ierobežotas. Cik gan daudzi ir aizdomājušies par delfīniem, kuru smadzenes ir krietni attīstītākas? Mums nez kāpēc liekas, ka esam te tie gudrākie, jo, redz, domājam, runājam. Taču saziņa bez runāšanas ir krietni advancētāka, vienkārši mēs to nesaprotam, tāpēc ignorējam un turpinam domāt, ka esam pārāki. :)
|
Deisa 2014-07-03 10:56
Ņu šitas skan reālāk. Cilvēku skaits uz okeāna fona ir - reti. Jo ja eņģeļi būtu tik pat bieži sastopami kā putekļi gaisā, tad būtu neiespējami, ka mēs viņus nepamanītu pa reizei, pat materiāli būdami. :)
|
Deisa/ Bet mēs jau arī spējam sazinātie bez runāšanas. :) Ne pilnīgi visu izteikt, bet daļēji varam un arī daram taču. Vai tad ir kads kas nekad nav sapraties bez vārdiem, un kadbrīd zinājis ko tas otrs domā? Un vai nav reizēm bijis tā, ka zvana telefons un tu jau zini kas zvana, kaut neesi paskatījies? :)
|
Negribētu,es vēl gribu padzīvot reālajā dzīvē!
|
Inkata, jā, mūsos, protams, ir ielikts potenciāls arī citādai saziņai, taču, redz, izmantojam tikai 5% no savas smadzeņu kapacitātes, paši savas spējas ierobežojam ar prātu. Ja tik materiāli nedomātu, domājams, spētu krietni vairāk, taču prāts pasaka - tas tak nav normāli, nav pierādāms, nav redzams utt. utjp. Tu nobrīnies, ka zini, kas piezvanīja un līdz ar to aizslēdz iespēju to uztvert kā normālu parādību, ka tā tam jābūt un šādi sajust arvien vairāk, jo to apziņā ieliec plauktiņā pie brīnumiem, kaut kā ārkārtēja.
Par to vai kāds ir sapraties bez vārdiem - protams, tādu būtņu ir daudz, tikai reti kurš no mums cilvēkiem viņas pazīst, mēs nemākam viņu valodu, bet tas nenozīmē, ka tās nav. Nu kaut tie paši delfīni.
|
Deisa / Kādu tādu būtņu, tu ko, es par parastiem cilvēkiem runāju. Par tevi pašu piemēram. Man ir bijušas situācijas kad es saprotu ko cilvēks nodomājis. Esmu šim cilvēkam atstāstījusi viņa domāto un viņs apstiprinājis ka pareizi. Dažās situācijās tas taču ir elementāri un visi to var pat nepiefiksējot ka ir to varējuši un neuzskata par brīnumu.
|
>kad es saprotu ko cilvēks nodomājis<
Tie ir secinājumi cilvēku attiecīgi pazīstot vai arī vērtējot pēc kādas sevis veidotas skalas. Šāda saprašana ir nosacīta - kad tā ir pareiza, bet kad aplama. Un tas atkal ir pierakstāms pie aprobežotās prāta darbības. Un mēs nevaram pārliecināties, vai pareizi esam uztvēruši, ja nepajautājam ar vārdiem, vai attiecīgi neveicam kādu darbību, kuras sekas tad arī parādīs, ir bijis pareizi vai nav. Tā kā šādā ziņā cilvēciskā komunikācija bez vārdiem ir ļoti nekvalitatīva. Indivīdi, kas apguvuši neverbālās komunikācijas knifus, protams, krietni labāk mācēs lasīt citus, arī nerunājot, taču tik un tā šī saziņa nevar notikt bez fiziskās piesaistes, ja to otru neredz.
Bet varbūt dzīvnieki ir krietni pārāki? Vai mums par to spriest? Mēs vienkārši nezinām, kā pasauli redz un jūt viņi. Mēs tā pa vienkāršo norakstam putnu migrāciju uz instinktiem, bet vai instinkti ir pierādāmi? Varbūt vienkārši putni ir krietni gudrāki radījumi par mums cilvēkiem. :)
|
Nu un kas ka viņi gudrāki? Mēs esam cilvēki, un mums ir jādzīvo savu spēju robežās. Nekas cits neatliek. Un labi ka nav iespējams kādam citam indivīdam lasīt mūsu domas no distances. Tā jau sabiedribā zog aci no pieres laukā, kas vēl būtu ja domas varētu nolasī. Kāds nebūtu vēl lāga padomājis, kad kāds cits jau viņa izgudrojumu būtu nozadzis.
|
Toreiz Gintermuižā neņēma pretī. Esot ļoti nopietns gadijums.
|
tio_de_La_Plata/ vai tad sarkankalnē nav ortopēdijas traumatoloģijas slimnīca? Kads sakars tai ar Ģintermuižu? :D
|
Sarkankalnē vienmēr ir bijis trako nams! Traumatoloģiskais institūts ir Duntes ielā Ozolkalnē.
Tu laikam neesi Rīdziniece.
|
Un kā ar sargeņģeļiem? Viņi ir vienmēr ar mums un diez vai viņus interesē cik kumosus desas apriji vai cik x sēdēji ķemertiņā :)
|
Redzēt nevēlos. Man pietiek, ka zinu, ka reizēm esmu pasargāta no nelaimes.
|
tio_de_La_Plata/ neiru. Info no Googl :D
|
le_chot/ Nu viņus nezinu kas interesē, bet man tā doma ka kāds vienmēr blakus stāv un lūr, sajūsmu nerada. :D Iedomājies ja kāds reāls cilvēks tev visu laiku līdzi vazātos. Mīlēšanās arī sanāk kolektīva. :D
|
Ezjule / Tas ka no nelaimes pasargā gan labi, jā.
|
|
Rādu no 1 līdz 27 (kopā 27) |
|
Šī tēma ir slēgta un to vairs nevar komentēt
|
Inkata