|
|
Acīmredzot ir pienācis laiks vēl kaut ko apgūt. Dzīve uzliek tikai tādus pārbaudījumus kādus esam pelnījuši un spējam izturēt.
|
Tas nav noticis ari bez Tavas vainas.
Darbs nesa ne tikai panakumus...
Tad jau mes visi kas ieciklejusies tikai uz ko vienu butu nekas,maini attieksmi ar domu uz prieksu nevis sac gozeties saulite.
Novertesi sevi,izanalizesi situaciju ari depresija paries.
Kas par modi sevi zelot un nemeklet TOMER sevi kludas.
|
Hei -Brīvmaksliniece... Nāc mākslinieciski sakrāmē manu malku... :D ja Labi sakrāmēsi piespēlēšu Tev arī citus darbus... :D
|
Jasmine, TU ESI VIENĪGĀ ŠAJĀ PASAILĒ, BRĪNIŠĶĪGĀ UN NEATKĀRTOJĀMĀ! TEV IR ZINĀŠANĀS, KURUS NEVIENS TEV NEVAR ATŅEMT!
kāpēc tas notika ar TEVI? - TĀPĒC KA DIEVS SAGATAVOJA SPECIĀLI TEV CITU, VĒL LABĀKO VIETU!!! - nelauzies aizvērtās durvīs, EI ATVĒRTĀJĀS!!!! droši!
|
Daudz labu padomu izlasīju, pat nav daudz ko piebilst. Atceries - cilvēks domā, Dievs dara. Tu esi dzīvojusi pēc aplamiem principiem, iedomājoties, ka visam Tevis plānotajam ir jāpiepildās, jo Tev šķiet, ka tā ir pareizi. Mācījies un tagad tas šķiet velti? Nekas nav velti. Tu pat iedomāties nevari, kur un kā nāksies zināšanas izmantot. Iespējams ar tām nepelnīsi naudu, bet palīdzot cilvēkiem tās izmantosi, ja vien neturpināsi krākt mājās.
Atceros, ka pašai bija kāds grūtais posms. Arī biju izgājusi apmācības (gadi bija 29), uzsākusi darbu jaunā vietā, nomira tēvs un paņēmu trīs likumīgās brīvdienas, lai noorganizētu bēres. Pēc tām man pateica, ka diemžēl, pārbaudes laiku neesmu izturējusi. Protams, bija trieciens, bet aptuveni uz pusstundu. Braucot mājās pat sāku smaidīt un sapratu, ka man paredzēts kas labāks. Un tā bija. Ātri vien tiku pie cita darba, tiesa gan, nesaistīta ar to, ko biju samācījusies, bet tas darbs man patika krietni labāk kā iepriekšējais.
Turies, viss vēl priekšā!
|
Paskaties Sevī... atradīsi jaunus mērķus... dažureiz ne uzreiz saskatāmi...
Es mainu darbavietu, profesiju, mācības, pakļautību, dažureiz arī dzīvesvietu, mainās ģimenes sastāvs (piedzimst, pieaug, nomirst, jaunas attiecības), draugi, paziņas, kursabiedri, suņi, kaķi... ik pēc 12 gadiem trīspadsmitā gada robežās. Un ne tāpēc, ka esmu tā stingri nolēmusi, bet mainās mērķi, pieaugu un nobriestu, mainās valsts iekārta, ienākumi, darba tirgus, jaunas vides prasības... kad paskatos atpakaļ, tad ar Prieku redzu savu Dzīves Ceļu, kurā viss ir sakārtojies, attīstījies, pieaudzis.... kā Manas Dzīves Piramīda. PROTAMS, PIETIEK ARĪ SĀPJU, ZAUDĒJUMU, GRŪTĪBU.... bet viss nāk par Labu!
TU Esi TU! Persona! Persona Attīstībā!
|
Ja tev tas patika, turpini. BEt nu jau apzināti. LAi
tas būtu likumsakarīgi, nevis veiksmes spēle.
Savas laimes kalējs, vai sava darba, savas mākslas...
vienalga. Pirmais projekts izjuka - apdomā, kāpēc,
noteikti ir vairāki noteicošie faktori.
Noteikti ir vēl cilvēki, kantori, kas darbojās šajā
jomā. Tur noteikti novērtēs tavas spējas.
|
nu kā tas tā var būt, ka cilvēks pilnīgi visu ir licis uz vienu projektu, ir vēlējies būt brīvmāxlinieks, un tagad tas, izrādās, izput, jo visi citi, draņķi tādi, nesaprot, cik es esmu LIELS BRĪVMĀXLINIEKS.
jā, un nesapratīs. es neteikšu, ka pasaule pilna ar tādiem, bet tiešām īstenie mākslinieki [da jebkurā jomā] atrod savas nišas, neviens viņiem nepiedāvā ne darbu, ne atalgojumu, viņi paši sev saimnieki - ko izveido, tas ir viņu. bet! - ir mazliet ķobim "jāvāra", lai to dabūtu gatavu. visiem pārējiem ir jāklabina klaviere, jāraksta sausi papīri un jārēķina, piemēram, atvaļinājuma nauda, ja tas cilvēks vispār kaut ko prot. ja neprot arī to, tad marš! kaut uz tirgu banānus tirgot.
|
sobriid ir drankiigi. bet viss drankiigais reiz beidzas un peec tam saak izskatiities pavisam savaadaak. jebkurs paveersiens dziive ir iespeeja saakt kaut ko daudz labaaku... (no pieredzes)... nekas nenotiek taa pat vien (ezoterika)... :)
|
p.s. - maakslinieks var dariit arii "parastu darbu" un ar maakslu nodarboties savai sirdij. gan dziive piespeelees iespeeju...(arii no pieredzes ) :)
|
Sāc apmeklēt sporta zālīti un censties pārkvalificēties. Drīz Bulduru medicīnas koledžā atkal būs uzņemšana budžeta grupā sociālajiem rehabilitētājiem un aprūpētājiem. Pēc pāris gadu būs arī augstākā izglītība, spēks atgriezīsies pakāpeniski. Galvenais vai esi sev pate vajadzīga. Ja jā, tad rīkojies, ja ne, mirsti.
|
Lai kļūtu bagāts, vajag trīs lietas - prātu, talantu un daudz,daudz naudas.
|
Un par māksliniekiem - dižākie no viņiem ir bijuši vienkārši apsēsti ar to, ko dara, da i panākumi nav bijuši. Viņu veikums novērtēts tik pēc nāves, bet dzīves laikā knapi galus kopā vilkuši - ka tik otām, krāsām būtu. Lūk ar tādu attieksmi dzimst mākslinieki, tur mazliet pasistam uz mākslu jābūt, ne gaidot citu novērtējumu.
|
Būtu par ko raudāt darbs darbs darbs! Dabūsi citu vēl labāku un interesantāku!!
Cik daudz nelaimju viss apkārt, aizlaid uz kādu pansionātu, kur cilvēkiem atņemta acu gaisma vai spēja pārvietoties, tad sapratīsi, ka ar Tevi viss kārtībā un vari soļot tālāk, ne pirmais ne pēdējais darbs kurš paput un neizdodas. Gudrāks topi tik no nepatikšanām un kļūdām.
|
Daudz labu padomu dots!Es ieteiktu pamēģināt ar vizualizācijas metodi, ja gribas darīt tādu pat darbu, bet vispār...palasi Ineses Prisjolkovas grāmatu"Ieelpo laimi un mīlestību", tas priekš depresijas...Pēctam Vitālija Giberta ""Nākotnes modelēšana", tas noderēs turpmākai dzīvei.Lai Tev viss izdodas!
|
Brīvmākslinieka darbs ir hobijs un hobiju var attīstīt pats. Paņem baltu lapu - lapas vidū uzraksti Kas es esmu? un apvelc uzrakstīto, tad pārdomājot savu dzīvi uzraksti visu ap to apvilkto tekstu. Tā tu iegūsi priekšstatu par sevi. Tāpat uzraksti uz citas baltas lapas Ko es varu darīt? un uzraksti pat visstulbākās idejas, ko tu varētu darīt ar savām jau esošajām zināšanām. Tā tev izkristalizēsies priekšstats par savām spējām.
Attiecībā par projektu, tevi no tā izmeta, jo cilvēki ar kuriem kopā strādāji ir "uzmetēji", kāds spēks no augšas tevi laicīgi noņēma no projekta, lai tad kad būtu sasniegusi vairāk un tiktu uzmesta, nenolektu no tilta. Tavā jomā ir citi pareizie cilvēki, kuru vari atrast tikai komunicējot un tiekoties. Tagad iesaku kādas trīs nedēļas kārtīgi izraudāties, izžēloties un tad redzēsi, ka vairāk nav spēka. Es saņēmos beigt raudāt un kaut ko darīt, kad pamanīju, ka manā kontā ir ne vairāk, ne mazāk kā 1Ls un viss. Ieslēdzās izdzīvošanas instinkts.
|
Šī tēma ir slēgta un to vairs nevar komentēt
|
jasmine_