|
|
 Inkata tēma (2014-04-03 11:38) [ visas] :
Dzīvesprieks, un kā to saglabāt neatkarīgi no apsatākļiem?
"Ja pasaule trev dod simts iemeslu lai bēdātos, pierādi pasaulei, ka tev ir tūkstoš iemeslu lai priecātos."
Jā, dzīvesprieks un kā to saglabāt. Kāds var būt prieks par putras grāpi kurš pazūd un jāvāra katru dienu no jauna.... Es arī šādu nodarbi par izpriecu neuzskatu. Bet ir taču sievietes kurām sagādā prieku būt mājsaimniecei. Un ir pavāri profesionāļi, kuri lepojas ar putras vārīšanu. Tā kā, arī putras grāpī prieku atras var, BET PROTAMS NE VISI. Atzīšos godīgi, tas dzīvesprieks kas bija bērnībā un jaunība ir kkur pazudis. Jaunībā domāju ka nekad nebūšu burkšķoša ar dzīvi neapmierināta vecene, bet jāsaka ka tomēr jūtos dzīvē vīlusies. Un es pat nezinu kāpēc, jo vis it kā jau nemaz nav tik slikti. Kas par vainu, kur tas priecīgums pazudis un kāpēc? Gribu būt priecīga. :) Ko jūs darat lai nepazaudētu dzīvesprieku.
|
(dzer tēju un spēlē bajānu)
|
nenem neko galva,dari tikai to ,ko uyskati par pareiyu
|
Nezinu kā izmērīt dzīvesprieku , bet ka tik tas nevairojas kaut ko radot , darbojoties ?
Lūk , te ir iesākums smaržīgajam bazilikam ( būs forši salāti ar tomātiem un sieru ) , asie pipari ( vienlaicīgi ziedēs , būs zaļi un sarkani dārzenīši )un vēl daudz citu lietu.
Vai tad pasaules iepazīšana un sevis pilnveidošana , laba darīšana apstājas ar pārdesmit gadiem ?
|
ja čābīgi ar to dzīves prieku,tad blakus pa rokai turi rumu,ka paliek čābīgāk ierauj rumciņu:)))
|
nav pasaule labu ,sliktu lietu-,ta ka Es piemit duala daba,pars opere ar dualo-,mes sevi radam labo,slikto,-ta ir prata mehanika(cau jutu,sajutu apstiprinajumu),kura caur neironu saitem iemin sev celinu-,reakcijas , rada spogulattelu.Problemas dzims musos,ne arpus mums!Jo lielaka dzives pieredze-,jo vairak taja iespejas negativam,ta ka apzina ,ka filtrs nefuncione-,prats savas dualas sugas saglabasanai parasti caur bailem nakotnes iespejas rada negativu izveli reakcijai!
berna nav tik daudz neg.info.,pieaugusais maksimali nosledzis savu dualo sistemu.jo talak,jo mazaka iespeja iziet no telpas,ta lidzinas sevis pasiemuresana negativos priekstatos!
Ka mainit-,pacelt apzinas limeni,nojaukt noslegtas telpas,atvertiba....
|
Darot to, kas rada prieku.
Putras grāpis man arī to nerada. Fiziskas aktivītātes vairo laimes endorfīnus, lidot nedaudz virs zemes palīdz radošas nodarbes, hobiji, viss nezināmais, neiepazītais un neizbaudītais.
Man atrašanās dabas tuvumā ar fotoaparātu, sēņu pētīšana/pēdējo 2 gadu hobijs/, grāmatas, teātris, mūzika, kino, opera. Dazākārt arī kontakti ar cilvēkiem.:)
|
kamēr nenotiek kautkāda nelaime, tikmēr cilvēks nespēj novērtēt to, cik viņam patiesībā ir labi...Varbūt ne tas labākais padoms, bet paskaties uz cilvēkiem, kam kautkas trūkst-rokas, kājas,dzirdes, aklajiem...un PRIECĀJIES, ka neesi viens no viņiem! kaut gan reizēm no šiem, kā mums pārējiem šķiet,likteņa piemeklētajiem, staro vairāk dzīvesprieka, kā no veselībā un labklājībā esošajiem
|
Es neko nedaru speciāli,es vienkārši priecājos
|
Tikai nesāc sevi žēlot.Tev nav jādara tas, ko negribi.Gan jau ir kādas nodarbes,kas patīk, aizrauj.Sapurinies un uz priekšu!
Es šorīt aizbraucu uz baseinu un stundu peldēju bez apstājas.
Nu ļoooti labi tagad jūtos!...Liekas būs darbīga diena!
|
Priecājies par katru nieku-pirmo sniegpulkstenīti,pienenes ziedu,tikko sastapto ,dziedošo strazdu.Es vēl priecājos par savu dēlu,ka viņš atradis labu darbu,un man,braucot no Rīgas,nekad neaizmirst nopirkt siltu saldskābmaizi.Tas lielais prieks rodas no maziem sīkumiem,vajag tikai tos ieraudzīt.
|
nu, ar tukšu vēderu un tukšu naudasmaku īsti tāds ar dzirkstījošu dzīvesprieku laikam jau nebūsi vis. tātad, vispirms jāsāk ar to, ka kaut kas jāmācās, lai dabūtu labāk apmaksātu darbu. ja ne padziļināti, tad savādāk, citā profilā. tas laikam būtu pat kā vakardienas tēmas turpinājums, lai izbēgtu no kaut kad sekojošās nevajadzības, liekuma sajūtas.
otrs, - vienmēr sevi iepriecināt. da kaut vai ar saldējumu. starp citu, tam l´oreal sauklim "es esmu tā vērta!" nav ne vainas, ja vien nesāk gruzīties par to, ja tomēr nesanāk būt kaut kā vērtai.
vēl daudzas lietas darīt - lasīt, dejot, adīt, daudz staigāt, vingrot, u.t.t. vienā vārdā - darīt visu, lai paskatoties spogulī tur raudzītos pretī priecīgas, dzirkstošas acis.
|
gaidu4 / es nevaru papriecāties, ka neesmu viena no viņiem. Man kļūst bēdīgi, ka nevaru neko izdarīt, lai atdotu cilvēkam pazaudēto. Jo tieši tas ir pats svarīgākais kā varētu attiecīgo cilvēku darīt patiesi priecīgu un attiecīgi līdzdalīt viņa prieku.
|
Dzīvesprieku saglabāt ir grūti, jo pie visa, kas jau ierasts, ir pieradums un, kad ir pieradums, tad tas jau tiek uztverts kā pašsaprotams. Ja pašsaprotams - tad nekas īpašs. Prieku vairāk sagādā tas, kas tiek darīts apzināti, ne pēc inerces, tāpēc priecīgāk dzīvot būs, ja katru lietu, ko darīsi, darīsi nevis tāpēc, ka vajag, bet apzinoties, kāpēc to darīt gribi.
|
Ienāku šeiten... paskatos uz tautu... un saprotu Cik Man Labi pa Dzīvi tomēr iet... :)
|
Paldies par padomiem. Manā gadījumā muļķīgākais ir tas, ka pati sevi piespiedu pazaudēt prieku, apzināti. Vot muļķe, vai ne. Situācija sekojoša. Jaunībā aizrāvos ar teātra spēlēšanu. Un kā jau vietējā kultūrā raksturīgi, nācās spēlēt dramatiskas lomas, ar raudāšanām un pārdzīvojumiem. Režisors teica, ka no manis iznākšot izcila dramatiskā aktrise. Bet man tas bija ļoti grūti, jo pēc dabas biju priecīga un nemaz nemācēju bēdāties. Man gribējās spēlēt vitālas, priecīgas lomas. Galgalā pieriebās un es šo pasākumu pametu, taču sekas tam visam palika. Un tagad nezinu kā atgūt savu pazaudēto prieku. Vo Š...ze. :) Gandrīz kā Dž. Krissa ".. pārdotie smiekli" Tikai es par to neieguvu spēju uzvarēt jebkurās derībās.
|
Būtu labāk dzerusi tēju un spēlējusi bajānu.
|
Es ar sevi uzskatu par jautru un prieciigu veceni. Vakar pieteicos kastingam uz RTL seriaalu, dziivee visur vaig mekleet shpaasi, tad arii apkaarteejie priecaajaas.
|
Vot par aizgaajushaas jauniibas zudushajiem talantiem gan vajag beedaaties vismazaak. Kursh luur uz pagaatni, tas neredz naakotni. Un veel no klasikjiem - ja tev buutu bijis lemts, tad tu arii buutu bijusi izcila aktriize, bet, ja jau neesi, tad aciimredzot taa nebija tava vieta. Tava vieta ir taa, kur tu esi pashlaik.
|
Varu padalīties ar līdzīgu pieredzi - jau no bērnības esmu ar teātra aktivitātēm uz Tu, atceros, ka atteicos no raganas lomas "Sprīdītī", jo labāk gribējās būt galma dāmai (nu smuka kleita un tā). Tagad padomājot - raganas loma tak krietni interesantāka.
Bet, ja žēl par to, ka teātri esi pametusi. Zini ko? Nekad nav par vēlu atgriezties. Es arī savulaik visas teātra aktivitātes noliku gar malu, jo apbērnojos un kļuvu par mājsaimnieci, bērnu aukli, taču nu jau pāris gadi būs, kopš teātra gaitas atsāku. Netrūkst amatierteātru, kur nav tikai studentiņi, bet dažādu gadagājumu cilvēki.
Jā, ja kas, savu amatierteātri tieši caur oho atradu, dēļ tā arī te ielogojos. :)
|
Mums vajag jaunu Bebu-māti, nāksi?
(dzer tēju un spēlē bajānu)
|
Vai ta vecaa jau atmeta kaloshas, Peeter???
|
To Inkata:
Iemīlēšanās prieks ir visskaistākais... Novēlu Tev iemīlēties!
|
Iemīlēšanās prieks ir skaists tikai tad, ja tas ir abpusējs. Citādi, kas gan tur skaists?- noželojama un nevēlama parādība.
|
Deisa/ Esmu domājusi par atgriešanos, bet tas visdrīzāk garantē atkal raudājamās lomas. Nu tendence tāda dramaturģijai. A man gribas tādu personāžu kam jūra līdz ceļiem un everests tik tāds cinītis. :)
|
Inkata , taisi monoizrādi vai Stand-up Comedy . Atrodi repertuāru , iestudē un atrādi ... kaut vai draugiem vai kolēģiem. Būs foršs vakars , tev prieks, ceru arī viņiem . Un tur skaties - arī kādam uz noklausīšanos derēs :)
/pavasara smaids no manas dobes/
|
Ja cilvēks cilvēkam prastu pēc iespējas biežāk pateikt vienkārši kādu labu vārdu (kas nemaksā neko) - es tiešām ticu, ka ieguvēji būtu mēs VISI !
|
Nu tad tēlo dzīvē tādu personāžu! Ar laiku pieradīsi, nemaz nebūs vairs jātēlo. :) Pasties veco filmu "Teātris" ar Artmani. :)
|
Pasmaidi dzīvei, tā vienmēr pasmaidīs pretī!
|
_Biezaa_oome /Ta nebēdājos es par kkādiem zudušiem talantiem ne par to ka no manis aktrise neiznāca. Drīzāk otrādi. Man patīk darbs ko pašlaik daru.
|
Marija_Anna / vispār apsverama doma. Varbūt sadūšošos ar...:) Man patiktu cilvēkus smīdināt. Uzskatu ka tas ir hroniski nepieciešams latviešiem. Tikai ar tādu iekšēju neprieku kā man.... Krieviem forši humors sanāk. Zadornovs patīk.
|
sed/Pareizi esi uztvēris. Bet tā ne no šā uz reiz dzīvē mainīt savu imidžu ir neiespējami, jo nav jau neviens scenāriju uzrakstījis priekšā. Personāžu no skatuves vieglāk uz dzīvi pērnest.
|
Lai vai kaa, taa aktriize teu sirdee tomeer seezh. Saac speeleet, redzeesi, cik feini sanaaks. ;)
Man jau taapat. Un es ar visu laiku teeloju, liidz otrdien pieteicos uz kastingu, kaa jau teicu. :)))
|
Inkata, nu nav dramaturģija jāsaista tikai un vienīgi ar dramatismu, netrūkst interesantu raksturlomu. Mums teātrī arī viena aktrise, kura jebkurai lomai piešķirs ko uzjautrinošu, smieklīgu, jo no viņas tas vienkārši kūsāt kūsā laukā. Arī gana traģiskos gabalos, kur viņa parādās un runā savus tekstus, nākas pasmaidīt. Arī tās pašas cietējlomas var nospēlēt tā, ka zāle zviedz vēderus turēdami. Palaid rāmīšus vaļā. :)
|
Tiešām , daudz prātīgu domu te redzu izsakām. Un daudz kas no ieteiktā ir izmēģināts ,darbojas. Bet tā ka mana dzīve man pieprasa nemitīgi meklēt jaunu dzīves spara uzmundrinājumu, jaunus ceļus drūmuma noņemšanai,secinu-tāda jau ir tā mūsu grēcīgā dzīve-nebeidzama cīņa.Laimīgs tas,kam pietiek spēka un veselības, lai mestos dažādās aktivitātēs. Jo tikai darbošanās rada prieku, gandarījumu, baudu, apmierinājumu....
|
Paldies Inkata! Vieglāk kļuva. Citādi es jau domāju, ka sāku nojūgties. Ka dabūjusi kādu depresijas vīrusu vai ko tādu. Kad redzu, ne man vienai tā, tak jau labāk ap sirdi palika.
Un padomus nevienam vairs nedošu, jo kad pats esi tai bedrē iekšā, saproti, ka visi padomi liekas tukši un garām.
|
Lasot domas par teātri, atcerējos kaut kur lasīto par aktrisi Lilitu Bērziņu. Un vienā lomā/neatminos kāda tika pieminēta/ viņai bija jāiejūtas vientiesīgas tantes tēlā. Aktrise esot tā saplūdusi ar lomu, ka radies iespaids, ka acis ir dumjuma pielietas un no katras poras sūcas laukā muļķība...
Ja ir patiess spēles prieks, tad izaicinājums var būt gan komiska, gan traģiska loma. Pat masu skatā var atrast savu rozīnīti.
Es savu darbu tirdzniecībā savā ziņā arī uztveru kā lomu. Un pati dzīve arī ir viena liela spēle...
|
Krasula, tas bija ar Limuziinu Jaanju nakts kraasaa.
|
Runa bija par Mirttanti.
|
Deisa/ taisnība jau tev ir, bet ja režisors uz skatītāju raudināšanu tendēts..... Tāpēc jau arī aizgāju, ka man raksturlomas nedeva. Es neesot tas tipāžš. Tagad jau gan es par džuljetu vairs nederu :D
|
Šī tēma ir slēgta un to vairs nevar komentēt
|
Inkata
