|
Iepazīsties
90 lietotāji on-line
131 jubilāri
Populārākie
Iztaujāšanas centrs
Vakara plāns
Skaties
Foto albumi
Foto vērtēšana
Lasi un piedalies
Pieredzes apmaiņa
Interešu grupas
Dienasgrāmatas
Dzīvā dzeja
Noderīgi
Sapņu tulks
Filmas, kino
Apsveikumi
Par oHo.lv
Palīdzība
Atsauksmes
Reģistrētiem lietotājiem
Reģistrēties
Aizmirsu paroli!
|
Interešu grupas [???]
_ARCTIC__FOX tēma (2008-05-15 06:35) [visas]:
Līdzjūtība nav sāpes. Līdzjūtība ir apslēpts prieks par cita nelaimi. Atvieglojums, ka tas neesi tu pats vai kāds, ko tu mīli.
|
_ARCTIC__FOX (2008-05-15 06:35) | ||||
Tā lūk | ||||
evelina37 (2008-05-15 08:07) | ||||
Kāds tur prieks par cita nelaimi. Līdzjūtība ir spēja saklausīt otru cilvēku,un ja vajaga kopā rast atrisinājumu. Vai tad ja bērns nobāzīs ceļgalu,Tu teiksi,labi ka man tā nav,un pat nejutīsi līdz tam mazajam ķiparam,un nenomierināsi viņu. |
||||
evelina37 (2008-05-15 08:10) | ||||
Tā ka autoram dzimšanas diena,tad lai laba vēlējumi aizceļo no Limbažu puses! | ||||
PapiraPuke (2008-05-15 10:05) | ||||
Ja tuvajam, draugam, bērnam, vecākiem ir slikti- līdzjūtībā nu gan nav prieks, ka man tā nav! Drīzāk ļoti žēl, ka viņam tā sāp! Un taču kā palīdzēt, tas ir vistrakākais. Nu tad tikai līdzjūtība un uzklausīšana... Un vienkārši- būt! | ||||
amarretto (2008-05-15 11:37) | ||||
Prieks? Tā nav līdzjūtība.Kaut ko jauvcam ! Varbūt autors priecājas par citu nelaimi-SKUMJI. | ||||
leone (2008-05-15 19:09) | ||||
Protams,ka nav iespējams dzīvot kā tam ķēniņam,kuram sirds lūza par visas pasaules sāpēm un beigās bija ar stīpām jāapkaļ,lai netrīcētu līdz katrai nopūtai( pasakā par kaķīša dzirnavām),protams,ka katrām šausmām un līdzjušanai par cita nelaimi nāk līdz atvieglojums-labi,ka ne man,ne maniem tuvajiem. Bet tas nenozīmē,ka ir prieks par otra nelaimi. |
||||
ilgagaidule (2008-05-22 20:31) | ||||
Stefana Cveiga romānā "Sirds nepacietība" tā arī nosauktas šīs jūtas- līdzjūtība. Sirds nepacietība ātrāk no šīs sajūtas atbrīvoties, zināma diskomforta sajūta.Citēju:"līdzcietība - tas ir labi. Bet ir divi līdzcietības veidi. Viens - mazdūšīgs un sentimentāls, tas pēc būtības nav nekas cits, kā sirds nepacietība, kas steidzas pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no smaguma sajūtas, kas rodas redzot cita nelaimi. Tā nav līdzjūtība, bet vēlme norobežot savu mieru no tuvākā ciešanām. Bet ir arī cita līdzjūtība - patiesa, kura prasa nevis sentimentus, bet darbību, tā zina, ko vēlas, un ir pilna apņēmības, ciešot un līdzjūtot, darīt visu, kas ir cilvēka spēkos, pat pārsniedz tos. Ja tu esi gatavs iet līdz galam, līdz pašam rūgtajam galam, tad tu bruņosies ar lielu pacietību, un tikai tad tu patiešām spēsi palīdzēt cilvēkiem. Tikai tad, kad tu upurēsi pats sevi, tikai tad." Manuprāt, precīzi. |
||||
|