Es satiku sapni, mazliet salijušu,
No rudens sila iznākušu,
Bet pilnu jauna dzīvotspēka.
Un dzīve nav vairs puspelēka!
Es satiku sapni rudens lapu zeltā,
Nogurušu, nievātu un peltu,
No debesīm man atsūtītu,
Lai sagaidītu jaunu rītu,
Lai iemācītos saprast es,
Ka sapni ikdienā vajaga nest
Kā lāpu, kas ceļu apgaismo,
Jo sapnis nemirst, bet prot
No Dieva nest spēku un cilvēkam dot.
|
:))
|
jauki!!
|
Lai tā arī ir!
|
Labs dzejolītis! Tikai to sapni nosauktu par cerību, jo sapņot man nepatīk! Sapņi mēdz būt ar fantastikas elementiem, bet cerība ir kas reālāks, kaut arī to pat nievā par muļķu mierinājumu!
|
Gaišus un svētīgus Jums visiem Ziemassvētkus !!!
Lai sapņi un cerības vienmēr ir ar mums!!!
|
paldies
|
skarbā ikdiena nomāc visus sapņus, murgi vien rādās :)
bet gribās jau vēl sauli sveikt! :)))
|
FRIT,lūdzu nevajag "indēt" citus ar savu negatīvo,iespējams,ka kādam ir vēl grūtāk kā tev....
Novēlu tev biežāk gribēt sauli sveikt! Lai izdodas! Un gaišus tev Ziemassvētkus !!! ;)
|
nevajag uztvert to, k`a nav, atkaartoju jau kuro reizi!
jaukus sv`etkus! galvenais sirsniigus!
|
man nudien ir vienkaar`si kolosaali
|
Es priecājos par tevi,FRIT !!! ;)
|
nu, redz, meiti`n, t`a uzreiz vajadz`eja, labi, ka tantuku beidzot saprati
|
:)))))))))))))
|
feja77