Vislielākās sāpes cilvēkam uzliek nevis Dievs vai liktenis, nevis slimība vai nabadzība, bet vislielākās sāpes cilvēks izdara cilvēkam. Šīs sāpju jūras neviens nav pratis izsmelt, un arī vārdu tām vēl neviens nav devis. Šai sāpju jūrā reizēm noslīkst spēcīgi peldētāji, pazūd neziņas dzīlē un neatgriežas vairs darba krastā. Cilvēks ilgojas pēc cilvēka tuvuma, bet, jo tuvāk cilvēks pieiet cilvēkam, jo vairāk viņš to spēj sāpināt. Divcilvēku tuvums ir skurbīgi smaržīga, noslēpumaina puķe ar lieliem, indīgiem ērkšķiem, un laikam nevienam vēl nav izdevies šo puķi noplūkt, neievainojot roku.
|
Ļoti skaisti vārdi,un ieteicams izlasīt katram.
|
Paldies Tev !!!
|
Super !!!
|
;) ;) ;)
|
Patiešām skaisti!
|
Mīļš paldies!!!
|
Jā, patiesi vārdi....
|
Tā ir dzīves patiesība ko ar laiku uzzinam! Sērīgi bet fakts! Kā to pagriezt uz otru pusi,līķsmo un mīļi pozitīvo???? Kam ir formula?
|
Autors kur citaatatam?
|
Nu tā laikam arī ir.
|
Savādi tikai, ka vieniem ir tā vara otru sapināt, bet citi kā muļķīši gaida sazin ko vēl!
|
feja77