|
|
 vio13 tēma (2009-10-01 21:32) [ visas] :
Katrā cilvēkā ir spējas!
Tā nu tas ir.Viss atkarīgs no tā cik cilvēks tam ir atvērts pats un cik viņš ir godīgs pats pret sevi un citiem.Mēs nevaram palīdzēt citiem, ja paši ar sevi neesam līdzsvarā.Bieži vien bērnībā, kad mēs vēl neesam vecāku un sabiedrības rāmjos ielikti, cilvēciņi redz, dzird, jūt un dara daudz ko tādu, ko pēc tam pieaudzis vairs nedara, jo neatceras, vai domā ,ka tās bij bērnu blēņas.Tā kā šīs spējas mūsos ir (Visums ir enerģija, arī cilvēks ir enerģija un mēs esam saistīti)no mums ir atkarīgs cik to atsaukšanai atpakaļ no zemapziņas, no mūsu dziļākās būtības mēs paterēsim laika, gribasspēka un pacietības.Vispirms mums sevi ir jāattīra gan kā fizisku ķermeni, gan kā garīgu ķermeni un arī citus ķermeņa slāņus, neiedziļināšos.Es piemeram esmu par nepacietīgu,kūtru vai pat slinku.Apzinos, ka bez garīgā skolotāja, fiziskā veidolā man varētu būt pagrūti sevi izkopt garīgajā ziņā (Te es nedomāju kristīgo ticību).Esmu mēģinājusi.Urantija ir laba vieta, tik man šķiet, ka viņi ieciklējušies uz naudas iegūšanu,īsti nevaru pateikt, bet izjūtu līmenī man tur šķita ka tur kaut kas nav tā.Speci tur ir spēcīgi, taču kaut kas manās izjūtās mani brīdina, ka nav viss tā kā škiet vajadzētu būt.Ja jau viņi ir uzņēmušos palīdzēt cilvēkiem rast sevī spējas (Kā nu kurš to sauc), tad attieksme es tur augšā bet tu vēl tikai kāp, šķiet kaut ko tai visā bremzē.Uuh, nu gan sarunāju.
|
...neapšaubāmi!..tikai vienā vairāk, bet citā mazāk....
|
Ja vēlas izkopt spējas, kas varētu būt katram trešajam (gleznošana, dziedāšana utt.), tad to var darīt arī no grāmatām un ar skolotāja palīdzību, bet "paranormālās" spējas izkopt praktiski nav iespējams, jo tas tiek dots no augšas, vai pašā cilvēkā ir ģenētiska īpatnība. Daudzi saka, ka ka iepriekš nekas nebija, bet tagad ekstrasensi. Tādiem es neticu, jo bieži viņi darbojas, izmantojot paša fantāziju.
To varu teikt, jo esmu tā, kam laikam ir tā ģenētiskā īpatnība. Man tās spējas ir, bet neizmantoju. Tās parādijās tāpat pašas no sevis. Neesmu pēc tā tiekusies un vēl mazāk stādājusi. Meditācija man nepatīk un man viņa nav vajadzīga, jo viss man notiek tāpat bez lielas piepūles.
|
liina23, kāpēc tev nepatīk ,ka tev ir spējas?Tā jau nav nekāda slimība vai kroplība!
|
Viņas vienkārši var būt traucējošas, ja pār viņām vēl nav nostiprināta kontrole, ko var izdarīt tikai izmantojot viņas :) Runāju no savas pieredzes, nevis filozofēju....
|
Savas spējas es 100% kontrolēju. 10 gadu laikā biju spiesta to iemāsīties. Bieži izmantoju tad, ja kādam vajag palīdzēt. Daru to par brīvu. Reizē arī mācos, jo katra problēma nāk ar jaunu jautājumu. Manas spējas man sagādā arī ļoti interesantu dzīvi, jo ne tikai sliktas lietas ienāk manā dzīvē.
Man ir nopietns darbs, tāpēc paranormālām "lietiņām"varu atlicināt tikai brīvo laiku.
|
..ar savām spējām esmu pat sevi dažreiz nobiedējis, ..bet ir labi ja ar viņām varam sadzīvot...
|
Es domāju, ka tas ir brīnišķīgi, ka spējas ir spēcīgi izteiktas.Un atbalstu liina23 pēdējā vēstulē izteiktās domas.Tas ir forši!
|
Savas spējas cilvēks sāk apzināties tad, kad tām ir gatavs. Ja kāds cenšas ar varu tās atvērt, tad cilvēks var vienkārši aiziet bojā.Es teiktu tā - ka visam pienāk savs laiks!
Bet tad, kad tas ir noticis,tās ir vienreizēji fantastiskas izjūtas!
|
Saulgrieze, tev ir 100% taisnība. Man tas viss pavērās 2000.g. aprīlī. Sākumā domāju, ka jumts brauc, bet tākā visa pārējā dzīve nemainījās, tad sapratu, ka ar mani viss kārtībā. Labi, ka pietika prāta neiet pie ārstiem, psihologiem utt.
Pa šiem gadiem notika viens interesants gadījums. Manā redzeslokā nonāca sieviete, kas sevi sauca par melno raganu. Iznākums bija tāds, ka viņa mani izmeta pa durvīm. Nopriecājos, ka laikam esmu pozitīvs cilvēks, ka viņa pat manu klātbūtni nevarēja izturēt. Atzīšos godīgi, man ļoti patīk manas spējas, jo man ir pavēries cits skatījums uz dzīvi un tas ir ļoti aizraujoši.
|
|
Rādu no 1 līdz 10 (kopā 10) |
|
Šī tēma ir slēgta un to vairs nevar komentēt
|
vio13