|
|
 yanita tēma (2009-08-10 18:36) [ visas] :
Lūdzu palīdzību
Smieklīgi izklausās, bet atradu rupuci uz ielas (šosejas) Žēl bija atstāt, bail ka nenomirst un tāpēc ieliku mašīnā un pārvedu mājās.
Tik daudz ka tas ir sauzemes noskaidroju (peldēt nemāk). Šobrīd skraida pa sētu - zālīti. Ko un kā audzināt? Cik noprotu pa nakti labāk nest iekšā, lai guļ? Ko un kā barot? Kas viņam vajadzīgs?
|
Es savējo dabuju ļoti līdzīgā veidā- tika atrasts uz ielas :) Nu jau 14. gadu dzīvo pie manis... Dārzā es viņu laidu tikai tad kad varēju pieskatīt, jo pāris reizes gadījās, kad kāda vārna viņu aiznesa uz kaimiņu sētu...(pati redzēju. Viņai ļoti patika rakt bedres, tāpēc arī bija jāuzmana lai kur neaizrokas. Tagad dzīvoju dzīvoklī, līdz ar to bruņrupucim rakšanas prieki izpaliek. Vasarā dodu viņai pieneņu lapas - mīļākais ēdiens; vēl var dot savaigu gurķi, kādu zemenīti(ja ir), auglīšus, kāpostu, salātus, vārītu kartupeli, nedaudz vārītu oliņu, biezpieniņu utt. Jāmēģina, kas garšo. Pārsvarā mans dabon pieneņu lapas, kāpostu, gurķi.
Gulēt iet kad iestājas auksts. Kād sākas apkures sezona atkal pamostas un dzīvojas apmēram līdz Ziemassvētkiem, tad gan iemieg uz pāris mēnešiem, mostas tikai kaut kad maijā. Lai gan zinu bruņrupučus kas vispārs neguļ, bet droši vien tad viņiem visu laiku liekas pietiekoši silts un saulains. Lai viņi gulētu, vajadzīga vēsāka vietiņa. Gulēšanas laikā neko neēd, tik pārlien dzīvoklī no viena stūra uz otru un guļ tālāk. Patīk viņiem ierakties lapās, vai manā gadījumā - saplēstās avīzēs (tās gan turu viņam speciālā kastē). Galvenais gulēšanas laikā pārbaudīt vai vēl kustās, jo mēdz gadīties, kad pavasarī vairs nepamostas... Katrā gadījumā gadā kadus piecus mēnešus nav pat jādomā ko dot ēst, līdz ar to arī tīrība garantēta :)
Vēl dažreiz, varbūt reizi mēnesī vai pat retāk, mēdzu ieliet vannā nedaudz remdenu ūdentiņu un lieku viņu izsataigāties, tā ka galviņa ir ārā, viņš nedaudz sadzeras ūdentiņu un klizma garantēta, tad gan dodu atkal uzreiz pāēst.
Tā nu es ar viņu dzīvojos. Nekāds baigais mājas mīlulis jau nav, astīti neluncina, bet atpazīst gan, it sevišķi kad grib ēst, staigā pakaļ un lien uz čības. Kaķis arī ir pieņēmis, ka mājās tāds ir un respektē.
|
Liels paldies par padomiem.. sobrid iekartoju savam miilulim nelielu kastiti kur pa dinam kad neesu majas vinjam dzivoties, lai nav piekjeeziits vis māju. A kad varu pieskatit tad dzivojas vai pa lauku - ja labs laiks un saulains, ja vees tad pa istabu skraida. Īpašas grūtības it kā nesagāda, ēd pamata kāpostu labas, šad tad burkānu. Bet uz kāpostiem vienkārši traks. Man vairāk bail pa to gulēšanu, kā var pateikt kad viņš grib gulēt? Un tad vienkārši janoliek vēsāka vietā, akutkāda sega (lasiju) lai guļ. Pa vannošanos arī palasīju ka labi būtu kādā nedēļā rezi nomazgāt, bet tad kārtīgi jānoslauka lai nesaukstējās.
Tād ko var murcīt un kas ir pūkains jau nav, bet taka bieži arī esmu aizņemta tad daļēji pozetīvi, ir kas galviņu paceļ un sagaida majās, bet lielu uzmanibu neprasa.
Un pa to ēšanu - cik daudz viņam ir jādod? Cik grib? Un vai kautkādi vitamīni vai kaut kas kam klāt kaļķis arī jāmēgina iebarot?
Un ar nagiem? Tos arī jagriež vai tur nekādu problēmu nav?
|
Nadziņi droši vien ka jāgriež, brīvībā dzīvojot viņi paši nodeldējas, bet istabas apstākļos aug gari. Es savam tā arī neesmu saņēmusies griest, nezinu cik daudz, kaķim ta redzu, bet bruņrupucim nesaprotu, bail, ka sāpēs... varbūt kāds cits vēl var padalīties pieredzē?
Ēst viņam dodu tik, cik grib - parasti viņa pati, kad pāēdusi, rāpo prom, atstājot vēl kaut ko neapēstu, pamazām jau iemanās, cik daudz viņai dot. Baroju reizi dienā, pārējā laikā viņa atpūšas, paguļ saulītē u.t.t., neko papildus no vitamīniem nedodu, vienkārši laiku pa laikam iedodu to pašu biezpieniņu - galvenais jau mēģināt dāžadot barību, tad arī būs vitamīni:)
Par gulēšanu ir tā, ka viņa pati pamazām sāk mazāk ēst, kamēr neizrāda vairs interesi un vienkārši aizmieg. Tāpēc arī ziemā, kad man liekas viņa aktīvāka palikusi, varbūt kādu actiņu pavērusi, mēdzu viņai iedot kaut ko, kaut vai tāpēc, lai pērliecinātos - mostas vai vēl ne. Gadījumā, ja nekādi neguļ, tad laikam pašam jāmēģina novietot viņu vēsākā vietā, lai sāk saprast, ka ziema klāt. Manai ar gulēšanu nav problēmas, lai gan dzīves vietas ir nomainītas vairākas.
|
Liels paldies par atbildi un padomiem. Pati vēl mācos un negribas neko pāri viņai nodarīt. Gribas lai Rupucītis jutas labi pie manis. Ar tiem nadziņiem, kkur izlasīju ka vēlams ik pa laikam apgriezt, bet kā to izdarīt nezinu, varūt jāved pie veterinārsta. ..
Tagad pēdējo dienu laikā diezgan maz ēd, vienīgais varvūt pa dārzu staigājot pati kautko iekož..
Un kā ir ar ūdeni? Viņai vajaga trauciņu kautkur turēt, lai var pieiet padzerties?
Un pa to gulēšanu, tad īpaši neaiztikšu, ja gribēs pati atradīs vietu kur pačučāt.
Man mājās vēl ir čivavas šķirnes suns. Abi tagad jau arī ir iemācījušies sadzīvot. Suņuks gan šad tad mēģina aicinat spēlēties, bet rupucis parasti pagriežas un aizčāpo tālāk.
Bet par to, ka balsis atpazīst un kad sāk runāt, sētā pati nāk pretī ir pozetīvi. Vismaz jūtu ka kaut biki ciena mani un respektē.
Un vēl tiko atminējos ka kautkur lasīju ka vajagot biki gaļu arī dot Rupucim? kā ar to ir - patiesība vai meli?
|
Ūdentiņu es savam nedodu, ar dārzeņiem jau pietiekoši uzņem šķidrumu, sevišķi ar gurķiem :) Bet vari mēģināt nolikt trauciņu - ko zina...
Par gaļas došanu - ir dažādas šķirnes, ir tādi, kas ēd gaļu. Mans ir vienaldzīgs, ja nu vienīgi pāris reizes ir mēģinājis no kaķa trauka pagaršot viņa konservus, bet laikam ne pārāk gāja pie sirds. Kaķim atkal patīk nočiept rupucim kādu gurķi, kāpostu :)
|
Tad jau laikam savējam arī īpaši ar gaļu nebāzīšos virsū - labāk lai pārtiek no zaļumiem un dārzeņiem.. :)
Un vēlreiz paldies par padomiem..
ja vēl būs kādi jautājumi tad noteikti došu ziņu...
|
|
Rādu no 1 līdz 7 (kopā 7) |
|
Šī tēma ir slēgta un to vairs nevar komentēt
|
yanita