| smaids1961 (2008-10-07 20:56) |
 |
| Bērns jau nav mazs , bet māmiņai viņš vienmēr būs..Cik patikami parunāt, kopā pasēdēt , pusdienas, tikai redzējot viņa acis un saprast - viņš jau sen patstāvīgi dzīvo un viņam viss OK |
| evelina37 (2008-10-07 21:12) |
 |
| Protams,ka patīkami.Man arī meita atbrauc no Rīgas un tad visu ko parunājāmies,bet dēls jau katru dienu līdzās,jo kopā strādājām. |
| smaids1961 (2008-10-07 21:17) |
|
| Tiešam labas emocijas un domas, bet ir taču starpība , ja redzi katru dienu, vai piemērām , mans jaunākajam dēlam bieži braukt uz mājām nesanāk.. |
| bitite27 (2008-10-07 22:29) |
 |
| Es ar meitu runājos gandrīz katru dienu un ir par ko! |
| triste (2008-10-08 09:22) |
 |
| Tā jau ir ,bet kautkā lielāks prieks ,ja bērns ilgāku laiku nav redzēts.Ja redz katru dienu,kautkā pats par sevi saprotams.. |
| atspole (2008-10-08 10:04) |
 |
| Mana meita ar savu ģimeni, t.i. ar vīru un trim bērniem jau 14 gadus dzīvo Vācijā.Satiekamies reizi gadā, bet tad jau visi radi grib viņus satikt un tā parunāšanās bieži vien nenotiek.Iznāk tikai pasēdēt pie galda kopā ar radiem.Mazbērni jau lieli un tālums darījis savu. Nav tādas īstas sirsnības un siltuma.:( |
| Satrika (2008-10-08 15:36) |
 |
| Dēls pieaudzis pašam bērni, bet viemnmēr uztraucos vai paēdis,esmu pateiciga, ka viņš daudz ko var palīdzēt,ielika logus, durvis, palīdz ar praktisku padomu. |
| Kapucino (2008-10-08 19:51) |
 |
Mēs pat neko daudz nerunājam, bet blakus sēžam un piespiedušas viena otrai roku un klusējam. Un ziniet ir, ir liela kopības sajūta.
Lietas par ko runāt izrunājam ātri un viss ok, bet tieši šī klusējošā mīlestība, tā iziet cauri, līdz kaulam.
Novēlu katrai mātei baudīt savu bērnu mīlestību!!!! |
| velgaxxxxx (2008-10-08 21:44) |
 |
| Protams, mūsu sirdis un prāti ir mierīgi, ja mūsu bērniem viss ir OK! Un labi, ka nevajag materiālas palīdzības, bet ir sajūta, ka grūtā brīdī būtu palīdzīga roka! Arī laba saruna priecē, bet bērnu privātajā dzīvē nejaucos-ar priecīgiem notikumiem padalās, ne tik priecīgiem-vai nu nav, vai veiksmīgi tiek paši galā un paželo vecākus, arī par to paldies! |
| sitnug (2008-10-09 11:09) |
 |
| Man čubināšanās ar pieaugušiem bērniem nevisai patīk, ja vajag izrunā un sarunā-ko tur tīksmināties. Ir mammuči, kuri negrib un negrib tos bērnus atlaist, šie jūtas vai nelaimīgi, bet atteikt arī žēl, saprot, ka tad tā votra puse būs apbēdināta. Un kā jūtas otrās puses..tad brīnās, ka neiet. |
| Dende (2008-10-11 14:08) |
 |
| Nu kā jau dzīvē- vieni mammuči bērnus atlaiž, citi- nespēj un neatlaiž! Man jau arī patīk zināt, kā bērniem iet! Vislabākais, manuprāt, ja nav jādzīvo ar bērniem kopā!- Esmu no tiem mammučiem, kas dēlus ir "atlaidusi"!- Tad saprotamies ļoti jauki! |
|
Rādu no 1 līdz 11 (kopā 11) |
|
|
