|
|
| perlita (2008-08-13 09:56) |
 |
| Situācija: Kapu kopiņas, kur apglabāti dēliņš, vīratēvs, vīramāte, vīrs... Ciemos nāk un apkopj: es ar dēliem un vīramāsas...Vīrs nomira 10 gadi atpakaļ, kā pieklājas, uz pirmajiem kapusvētkiem uzliku pieminekli, kaut 3 dēli audzināmi. Ko vajag, to vajag. Ciemos nākam uz Kapusvētkiem, svecīšu dienā, miršanas dienā un kad sids dikti pilna...Vīramāsa pēdējā laikā dzīvo kapos, ir tur katru dienu un nu es uzzinu, ka manis liktais piemineklis, kam nebija nekādas vainas, nomainīts uz citu, ne mani, ne dēlus nebrīdinot... Kā man tagad rīkoties? |
| evelina37 (2008-08-13 10:00) |
 |
| Grūti teikt.Vienīgais parunāties kādēļ tā izdarīts.Pieminekli jau parasti liek visi kopā. |
| triste (2008-08-13 10:10) |
 |
| Es te problēmu nesaskatu,cilvēks varbūt juta sirdsapziņas pārmetumus,ka tolaik nebija naudas,tagad to kompensē.Ir jau pagājuši 10 gadi.Vai tad ļoti nepatīk tas jaunais piemineklis ? Domāju ,ka tas pat nav apspriešanas vērts.Kas zina ,ko vēl nedabūsi dzirdēt.Labāk pasaudzēt sevi. |
| Satrika (2008-08-13 10:25) |
 |
| Sāpju tāpat pietiek, ko tur par akmeni strīdēties, piemiņu nes sirdī! |
| atspole (2008-08-13 11:11) |
 |
| Vai tikai vīramāsa nav iecerējusi šo kapavietu privatizēt?Kur tāda pēkšņa uzmanība? Tagad jau kapuvietas grūti dabūt un tās maklsā krietnu naudiņu. |
| perlita (2008-08-13 18:50) |
|
Mēs esma ciematā, tā ka kapos vēl vietas pietiek, lai nevajadzētu privatizēt. Un ja privatizēs, ko tad? Tad man dēliņš no tās vietas jārok ārā? Mums svētdien kapusvētki, nāks draugi, paziņas, radi, prasīs Kāpēc? Ko atbildēt? Uz vecā bija "No sievas un dēliem", jo mēs to uzlikām, tagad nav nekas uzrakstīts. Sanāk, ka vīra dēli ir izsvītroti no radu rakstiem...Labi, es, sieviete, kas bija precējusies 24 gadi, bet viņa bērni? Ar ko viņi noziegušies tādu necieņu saņemot?
Jā, es labi saprotu, ka piemiņa sirdī paliks, bet te nav pilsēta, bet ciemats, visi viens otru pazīst... Un man tagad visu dienu būs jārunā, ka vienai jumts aizbrauca, uz pieminekļa neiepatikās izgravētā bilde un nomainīja visu pieminekli. Bet nu man un dēliem jaunā bilde nepatīk...Ko nu... |
| Rubir (2008-08-14 07:39) |
 |
| ...nu ja gribi atspeeleeties , tad "vecajai"par prieku, panjem sarunaa viirus, kas uzliek atpakalj Tavu likto liidz kapusveetkiem, a to jauno noliec malaa un pasaki maatei, ka vinjai jaapagaida ar komandeeshanu shaados jautaajumos....Jums laikam ljoti slikta satikshana, bet... |
| zigula8 (2008-08-14 10:42) |
 |
| Situācija tiešām neapskaužama. Bet vai nevar uzzināt motivāciju šādai rīcībai (ja dzīvojat ciematā, tad jau kāds kaut ko zina...). Un kur palika iepriekšējais piemineklis? Liekat savu blakus - kad jau, tad jau. |
| Vilsija (2008-08-14 15:19) |
 |
| Nezinu,nezinu,kādai ir jābūt motivācijai,lai bez savstarpējas vienošanās darītu tādas lietas.Saka jau,ka tiem mirušajiem vienalga,bet tuviniekiem ir aizskarts kaut kas svēts.Protams,ka izdarīto par nebijušu vairs nevērsīsi,bet nonākt pie kopsaucēja mierīgā ceļā tomēr vajadzētu.Kaut vai pēc principa-gudrākais piekāpjas. |
| smaids1961 (2008-08-14 20:51) |
 |
| Situacija ir pazīstama, kad pagāja 11 gadi pēc vīra nāves, mana vīra māte nomainīja pieminekli, jo iepriekšējais , kuru mēs ar viņu divāta nopirkam , bija parastais . Viņa ar mani iepriekš runāja , bet mani bērni bija vēl mazi, es viņai pateicu , ka vajag pagaidīt- izaugs dēli un tēvam nopirks jauno.Bija pateikt ka visiem jau no akmeniem, bet manam vīram .. Viņa negribēja gaidīt, un vienu reizi kad es ar dēliem atnācu - jau stāvēja jauns, no melna akmeņa.. Mani bērni man tikai jautāja , kāpēc nepasauca palīdzēt ievietot un sakārtot... Es savai vīra mātei neko neteicu.. Pagāja jau 16 gadi , blauks vīram guļ vīra tēv , viņam arī tāds pats piemineklis. Un visus šos gadus mana vīra māte pati visu kārto, stādā puķes. Vienīgi visus gadus es pie vīra kapiņas ar bērniem sapuškoju mazo eglīti vai zariņu -31 decembrī, jo kadreiz mājās mēs kopā pušķojam eglīti. ..Tā ir dzīve, reālitāte, dzīve turpinās.. |
| perlita (2008-08-16 16:41) |
|
| Īsto motivāciju uzzināsim rīt kapusvētkos. Cik tantas teica, neesot patikusi izgravētā bilde, kura ņemta no momentuzņēmuma no pēdējā vīra dzīves gada. Tagad uzlikta 20 gadu vecumā uzlikta, vēl pirms kāzām, varbūt pasei fotografēta. Un piemineklis bija no skaista akmens, bet ne melns. Galvenais, ka nevar pagaidām sadzīt galus, kur vecais palika...Varētu pieprasīt savējo atpakaļ, bet cik vēl tākāk cilvēkus smīdināt...Tikai tagad nomainīja pieminekli, nākošais - pārdos lauku mājas, kuras mums ar dēliem mantojumā nonāca, ko tālāk? Pareizi Vilsija saka, ka man un dēliem dvēseles piegānīja, bet nu lai Dievs viņu soda... galvenais rītdienu pārdzīvot... |
| zasisxx (2008-08-16 22:43) |
 |
| ..nav vērts karot..ejat jau pie mirušajiem.. un, ja vēl ``jumts`` sašķobījies?-sev nervus tik beigsi. |
| Vilsija (2008-08-17 01:40) |
|
| Es arī domāju,ka dzīvē jau tāpat ir tik daudz negāciju,ka, mīļā Perlita,es tev iesaku nebojāt dzīvi vēl ar jaunām.Lai Dievs viņai piedod,ja tā nezina,ko viņa dara.Un vēl es vienmēr paturu prātā teicienu (arī pēc visiem saviem pārdzīvojumiem)-viss,kas ar mums notiek,tam bija JĀNOTIEK,un jācer,ka uz labu.... |
| velgaxxxxx (2008-08-17 13:04) |
 |
| Nevienam nav jāattaisnojas, pie tam, vai nu kāds tiem uzrakstiem piešķir tādu nozīmi? Un, ja`jā, tad tā ir viņu problēma... |
| sitnug (2008-08-17 21:01) |
 |
| Vienmēr kāds ko runā, bet savus nervus pietaupiet, kāda nozīme vairs kādai bildei uz pieminekļa/-savus cilvēkus katrs atceras, kādi prātā palikuši-sviests -mainīt vēl bildi..un ko ar tādiem tur taisnoties? |
| perlita (2008-08-18 10:14) |
|
| Paldies Jums visiem par atsaucību. Jūsu izteikumi nedaudz palīdzēja pārdzīvot sākuma pārsteiguma momentu. Es arī izdomāju, ka nav vērts bojāt nervus. Piemineklis nomainīts, no manis līdzekļus neprasīja, manas vainas un kaut kādas necieņas pret nomirušo nav, un Dieviņš nav mazs bērns, zina ko dara... |
| Vilsija (2008-08-18 22:20) |
|
| Pilniigi pareizi,Perlita!!!Malacis,ka esi atguvusies no shoka un tikusi tam paari. |
|
Rādu no 1 līdz 17 (kopā 17) |
|
|
Šī tēma ir slēgta un to vairs nevar komentēt
|
