|
|
Sveiki! Vai Jūs interesē tādi jautājumi, kā noturēt uzmanību uz esošo mirkli, tagadni, uzturēt asāku un skaidrāku prātu, mazināt domu skraidelēšanu? Es pati šim mērķim veicu elpošanas vingrinājumus un noturēt uzmanību nav nemaz tik viegli :). Varbūt vēl kāds pieliek kādas praktiskas pūles vai vismaz uzmanības noturēšana ir viņa vērtību skalas augšgalā... .
|
Čau, Vineta! Nepretendēšu uz patiesību, padalīšos vienkārši . Jā, elpošanas vingrinājumi ir derīgi šeit, nezinu gan, kā tie Tavā gadījumā izskatās. Elpa ir centrālā apzinātības `sliede` - vismaz sākumā. Uzsākot meditēt, iesaka skaitīt elpu - var gan ieelpu, gan izelpu, vai arī tikai vienu no viņiem - skaita līdz 10 kā japāņu dzenā vai arī 21 - tas, cik atceros, kaut kur tibetiešu grāmatās lasīju. Koncentrējas tikai uz ieelpu un izelpu un attiecīgo skaitli. Kad galvā sāk skraidīt, domas, emocijas, atmiņas un fantāzijas, tad parasti tas skaits pārtrūkst. Tas nekas, sāk skaitīt atkal no viens. Arī tas, ka pamani uzmanības novirzīšanos - arī ir uzmanības izpausme, tāpēc par to jāuztraucas nav. Vēl viens nedaudz advansētāks veids, ir mēģināt noturēt uzmanību gan uz elpu, gan arī uz kādu no ārējās vides faktoriem, piemēram, sekoju elpai, bet vienlaikus vēršu uzmanību uz skaņām, kas sasniedz ausis, vai ķermeņa sajūtām - kā kaut kas spiež, vai kņud. Attīstot tālāk šo var panākt, ka uzmanība iegūst `skenējošu` raksturu - tā sadalās un vienlaikus aptver gan elpu, gan ķermeņa sajūtas, gan arī apkārtējā vidē notiekošo. Es parasti stāvot, pie luksofora, kas ir kādas 30 sekundes, uztaisu pāris apzinātas ieelpas/ izelpas (bet elpa nav jāmanipulē vienkārši jāseko tai tādai, kāda ir tā dabiska) un tālāk ātri ļauju `ienākt` sevī, visai videi - mašīnu troksnim, vēja plūsmas pieskārienam ādai, garāmbraucošo mašīnu straumei, cilvēkiem, kas iet pa ielu. šādi vingrinājumi ir labs papildinājums formālai meditācijai. nu tā kaut kā. bet kopumā apzinātībai ir 4 dimensijas: 1) ķermeniskās sajūtas (arī elpa šeit); 2)sensoriskās percepcijas (tas, ko redzam, dzirdam utt.), 3)emocijas un sajūtas mūsos, 3) domāšana - domu pavedieni, un klusie dialogi, kas risinās mūs galvās. Nu lūk, tad kad ir apgūta koncentrēšanās māka uz kaut ko vienu - elpu, visbiežāk. Tad - un tā tas arī meditācijā notiek - uzmanību var laist pa apli, lai tā skenē mūs pašus visas minētajās 4 dimensijās. nu kaut kā tā. kā teicu,
|
Vēl gribēju pateikt, ka piemēroti uzmanības treniņam ir jebkuras ikdienas atkārtojušās darbības, kā, piemēramm, (man:) - zobu tīrīšana, skūšanās (meitnēm varbūt neder:)), gludināšana, trauku mazgāšana un dušošanās. Šajā laikā mēģinu vienkārši darīt šos darbiņus un sajust visu sajūtu gammu no tām: kā, mazgājot traukus, šļakst ūdens pret izlietni, kā roku ādai pieskaras siltais ūdens un putas, vai, kā gludinot smaržo drēbes no gludekļa karstuma, vai klikšķ gludekļa termostats. vārdu sakot, vienkārši tiek darītas šīs ne visai aizraujošās darbības - un uzreiz varēs pamanīt, kā uzmanība no tām ir novirzījusies uz iekšējām pārdomām, piemēra, skujoties pieķeru, ka plānoju darāmos darbus, vai cepjos par vakardienas priekšnieka aizrādījumu utml., tad vienkārši nosmejos un pievēršos atkal bārdas rugājiem un mašīnas dūkšanai un skuvekļa pieskārienam uz ādas:) katru reizi, kad uzmanība novirzās uz iekšējo dialogu un domu pasauli, maigi bet noteikti atgriežam to atpakaļ pie tās realitātes un darbībām, kuras tajā brīdī darām:)
|
|
Rādu no 1 līdz 3 (kopā 3) |
|
Šī tēma ir slēgta un to vairs nevar komentēt
|
vinetav1977