|
|
windman tēma
[visas]:
nav ciešanu - nav budisma ?
|
|
unpy (2005-02-26 01:59)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
Nebuutu bijis cieshanu, nebuutu radies budisms:)))Kauchkaa taa:)))
A taa, driizaak : nav cieshanu - nav cieshanu. |
|
windman (2005-02-26 10:44)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
|
| - varbūt tā - gribiet būt laimīgi ? - esiet ! |
|
magone_2004 (2005-02-26 13:21)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| Nu ciešanas ir labs ceļš, kas liek sameklēt kādu savu pārliescību, kas nevis attālina no laimes, bet tuvina tai. Visi ceļi ir labi, kuri aizved pie īstā mērķa:) Un katrs meklē savu un tad iet pa to un skatās, kas mainās.... |
|
pooh (2005-02-26 13:46)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
Budisma atneseejam Kjiinaa bija tikai viens maaceklis un tas pats sev ciešanās nocirta roku. Paareejie Bodidharmas sekotaaji vispār bija un ir bez galvām izplatot ciešanu nepieciešamību.
Lielaakais sniegums ko budisms, atnaakdams Bodidharmas veidolaa Kjiinaa, bija vinja viedoklis par sevi -"Es nezinu".
Labi, ka Ķīna bija daosu priecīõgās sejas, kas saldināja budisma nestos dzīves rūgtuma vējus un kopa sajaukti, izmantojot tendai, tika pārvērsti vienkāršiem cilvēkiem baudāma chanj medū, ko pieēst klāt dzerot zaļā chaj uzlējumu. Lai gan ķīniešiem, arī japaņiem, šķības acis, tie varen acīgi mēslus pārvērst ziedošos ķiršos :) |
|
Buddha (2005-02-26 19:38)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| Nu galvenais, kas jāatceras, runājot par ciešanām budisma kontekstā, ir tas, ka Buda ir atradis metodes, kā šīs ciešanas transformēt un padarīt tām galu. Taču ir jāzina, kas tad ir šīs izslavētās ciešanas budisma kontekstā. Vienkārši runājot, tās ir konrētu darbību sekas, kas neliek cilvēkiem justies labi. Ciešanas nav jau tikai tad, kad traktors pārbrauc pāri kājai, ciešanas var būt pat kā komponents tajā, kas konkrētajā brīdī liek cilvēkiem justies laimīgiem. Piemēram, satiekot sen neredzētu mīļu cilvēku, turpat blakus ir arī šķiršanās sāpes no šī cilvēka utt. Taču paradokss tajā visā ir tāds, ka budisti, koncentrējoties uz ciešanu izpētīšanu, nebūt nestaigā no šīs ciešanu apjēgšanas kā ar suņa naglu dibenā. Gluži otrādi. Zinot ar ko ir darīšana un kā ar to strādāt, ciešanas faktiski aiziet perifērijā. Tas ir tā kā tajā vecajā filmā par Ramzesu, kur priesteri ēģiptiešu tautu muļķoja ar saules aptumsumu - ja ļautiņi nezina, ka tāda štelle pastāv un tic muldēšanai par dievu sodu, tad viņiem iet plāni. Bet tiklīdz viņi zina par tādu saules aptumsumu, tad tam iestājoties, atliek vien paraustīt plecus - nu, un, ka aptumsums? Tas atnāk un aiziet. Tāpat ir ar ciešanām. Tās atnāk un aiziet. Budisms faktiski ir koncentrēšanās uz to, kas vienmēr paliek. Proti, uz nesagraujamo prātu, kurā viss tejāteris arī tad notiek. Nu tā aptuveni:)))) |
|
Schvilpaste (2005-05-11 19:50)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
Nerimeesies jau nu baigi klaat, bet bišķu kaut kas buus uz to pusi.:)
Arii Bodhisatvas meedz ciest, bet ne jau psiholoģiski, bet fiziski.Jeezus kristus- labs pieraadiijums:) |
|
noglaasti_mani (2005-08-29 16:21)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
Buddha, drusku neesi iebraucis maaciibaa. Budisms neaicina koncentreeties uz praatu, tieshi otraadi, aicina beigt identificeeties ar praatu un emocijaam. Aicina savienoties ar muuzhiigo dievishkjo esamiibu.
Traapiigaakais teiciens, ko par sho esmu lasiijusi ir "aiz domaataaja staav zinaataajs". Taa buutiiba taada, lai tiktu pie zinaataaja jaaatsleedz domaataajs. Kautkaa taa. Bet praats - tas tochno ir visu saapju ceelonis un slikts padomdeveejs. |
|
Buddha (2005-08-29 21:53)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
|
Eh, nu nevaru es katru reizi pie vārda "prāts" likt zvaigznīti, tibetiski šim jēdzienam ir n-tās variācijas ar dažādu nozīmi, respektīvi sakot, "prāts", es ļoti reti ar to domāju intelektuālo prātu:))))
Nu un teiciens "aicina savienoties ar muuzhiigo dievishkjo esamiibu" nav korekts, nav nekā TUR, ar ko tas TE varētu savienoties, cilvēks nespēj sasniegt vairāk par to potenciālu, kas viņam neatņemami piemīt. Neko vairāk par Budas dabu:)))) Njā, sorry, bet lai cik pieredzējušus budisma skolotājus es būtu uzklausījis, bet jēdzienu "dievišķs" es neesmu viņu sacītajā saklausījis. Un kā lai būtu, ja Mahājānas un Dimanta ceļa budisma filozofijas pamatā ir indiešu budisma skolotāja Nagardžūnas izveidotā loģiskā sistēma, kurā vieta ir arī traktātam par Dieva radītaja koncepta absurdumu:))))
Bet teiciens par zinātāju gan ir patiesi trāpīgs:)))) |
|
Rādu no 1 līdz 8 (kopā 8) |
|
|
Šī tēma ir slēgta un to vairs nevar komentēt
|
