|
|
Luteriskā teoloģija uzsver, ka ir divi žēlastības līdzekļi - Dieva Vārds un Sakramenti. Par sakramentiem Luteriskajā baznīcā uzskata kristību un Svēto Vakarēdienu.
|
akramenti ir satikšanās nevis ar Vārdu, bet ar To, kas ir iemiesojies Vārds - pats Kungs, Jēzus Kristus. Sakraments ir piedzīvojams Vārds. Tāpēc kristīgā ticība nav tikai Vārda reliģija, bet arī satikšanās reliģija. Tur cilvēks satiekas ar Dievu - ne vien Vārdā, bet dzīvē, un tā top mūžīgās dzīvības iespēja cilvēkam. Vārds ved pie Sakramenta. Mēs varam par otru cilvēku sacīt vislielākos vārdus, visprecīzākos aprakstus, taču iepazīt, iemīlēt, saprast šo cilvēku mēs varam, tikai satiekoties un daudzas reizes satiekoties, vēl vairāk - dzīvojot kopā. Vārds patiešām ir tikai iesākums, un Sakraments ir šīs dzīves īstenībā augstākais piepildījums cilvēkam ar Dievu. Jo katrs cilvēks ir kaut kas vairāk, nekā viņš zina un saprot.
|
Sakraments nav kāds mistisks spēks, kam piemīt pilnīgi nezināma un neizdibināma ietekme uz cilvēku, bet gan ir viens no pasludinājuma, Dieva vārda darbības, veidiem. Viens no žēlastības līdzekļiem. Šādā nozīmē Sakraments patiešām var darboties par spīti tam, ka racionāli tas cilvēkam paliek mistērija, noslēpums. Grieķu vārds mysterion, kuru latīniski tulkojam kā sacramentum, nenozīmē tikai apslēptu vai nesaprotamu norisi, bet arī atklājošu un paskaidrojošu norisi. Cilvēks var nesaprast, kas tieši notiek - kāpēc tieši caur šiem vārdiem un šo zīmi viņā ienāk Kristus - un tomēr to piedzīvot. Vienīgais nepieciešamais nosacījums ir cilvēka ticība.
|
Par Svēto Vakarēdienu Dr. Mārtiņš Luters Lielajā Katehismā saka sekojošo: Svētais Vakarēdiens ir Kunga Kristus patiesa miesa un asinis maizē un vīnā, ko ēst un dzert mums, kristiešiem, ar Kristus vārdiem ir pavēlēts. Tā nu Svētais Vakarēdiens patiesi ir saucams par barību dvēselei, jo tas baro un stiprina jauno cilvēku. Lai gan caur Kristību piedzimstam no jauna, tomēr cilvēkam ir un paliek arī vecā daba - miesa un asinis -, kurā ir tik daudz grūtību un kārdinājumu no velna un pasaules, ka bieži nogurstam un kļūstam nespēcīgi, dažreiz arī klūpam. Tādēļ arī mums ir dotas šīs ganības un barība, lai ticība gūtu atspirdzinājumu un stiprinājumu, ka tā šādā cīņā nepagurs, bet kļūs arvien stiprāka.
|
Tu kļūdies Valter, ja domā ka tikai Tava konfesija vai Tava ticības grupiņa ir tā īstā un vienīgi glābjošā. Tu vari tajā piedalīties, ja vēlies, bet arī citās konfesijās ir dzīvi, ticībā stipri kristieši.
|
R e l i ģ i j a ir uzskatu un ticības kopums, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, kā arī morāle, paražas, rituāli un organizācijas, kas ar to saistītas.
|
Jebkurš ziedojums ir labprātīgs, jo pretējā gadījumā tas vairs nav ziedojums...:)))))
|
Valter, mana ticība bez Jēzus Kristus nemaz nav iespējama. Es ticu ka Jēzus mira arī par maniem grēkiem, tāpēc būšu Viņa mūžīgā parādniece.
|
zihs - Tu mani uzrunāji ne es Tevi. Ja nevēlies nepiedalies sarunās. Ja par Dobeles grupiņu, tad tie bija veikli puiši, kas bija pamanījušies nokāst naudiņu uz kristiešu rēķina solot veselību par ziedojumiem...un cik dzirdēju...neviens veselību neieguva:))))) /laikam ziedoja par maz/ :)))))
|
zihs/es nepiedalos sapulcēs bet gan apmeklēju Grīvaišu ev.lut.baznīcas dievkalpojumus un esmu draudzes un valdes locekle.
|
Peksas/ nu ir tipiņs tas zihs :))) ja šitāds ir pazemīgais, tad visi neticīgie kopā ņemti viņa priekša nobāl. :))
|
zihs / Tu saki ka katoļticība arī ir ar tukšu dievnamu un nav īstā draudze? :))) Tur arī ir sakramenti. Līdzīgi kā lutera draudzēs. :))
|
zihs ir slims un vēl sieva pameta...cilvēkam jāiet ārstēties, lai viņam veicas!
|
|
Rādu no 1 līdz 13 (kopā 13) |
|
Šī tēma ir slēgta un to vairs nevar komentēt
|
Peksas