|
|
 Klarine tēma (2017-03-10 16:03) [ visas] :
Henriks Ibsens "Mežapīle"
Vakar Nacionālajā teātrī noskatījos Henrika Ibsena lugu "Mežapīle". Izrāde ir smaga un nežēlīga, jo tās temats ir patiesība. Patiesība - vai tā patīk visiem? Vai visi to grib zināt ?
Ja cilvēki nezina vai, vienkārši, negrib zināt patiesību, vai Tev ir tiesības vai dotas tiesības ar zināmo patiesību uzmākties citiem?
Runāšana - sudrabs, klusēšana- zelts.
Teicama režija, labs aktieru ansamblis, bet viena ļoti nepatīkama lieta - izņemot Anži un Pugu, pārējie aktieri ķeras ap tekstu, putrojas un piņķerējas. Ko tas nozīmē? Luga tiek reti spēlēta? Nemēģina ? Paviršība? Agrāk kaut kas tāds teātrī nebija pat iedomājams!
|
Jānomaina teātra direktors!
|
Es redzēju, ka skatītāju zālē atradās Ieva Struka. Ceru, ka viņa nodos birstes par tādām nopietnām lietām.
Uzskatu, ka Ojārs Rubenis ir ļoti labs direktors, bet, iespējams, ka jābūt ir nedaudz nežēlīgākam. Viņš ir ļoti demokrātisks.
|
Varbūt kas samisējies? Pagājšruden, kad skatījos šo izrādi, viss bija kārtībā.
|
Nē, tas bija katastrofāli. Gan Kļavinskis, Grasbergs, Slucka un daži citi regulāri pārteicās, laboja tekstu, pinās ap to - pat nav saprotams, kāpēc tas tā ir. Iespējams : reti spēlē, neatkārto tekstu, atmiņa klibo utt. Secinājums viens, ka ar sevi nestrādā.
|
Kā teica viens forš krievu aktieris - za bazar pridjotsja otvečatj, it sevišķi demokrātiskajam.
|
|
Rādu no 1 līdz 6 (kopā 6) |
|
Šī tēma ir slēgta un to vairs nevar komentēt
|
Klarine