|
|
Aklais pienāk pie upes un sauc: "Pārcēlāj, au-u!, - tu esi manā vai viņ pusē?"
Tāds pat akls pārcēlājs sauc pretī: "Neezinuu! Es esmu laivāaa!"
Abi to definē par "komunikāciju problēmu". Bet, es gan teiktu savādāk...
|
Definē skats no malas,nevis viņi.Varbūt esmuno gultas piecēlusies ar kreiso kāju,varbūt pirmdiena un viss savādāk redzas,bet,nu,kur tik sekla fabula vai teika gadījusies...abi akli?
|
Ja pārcēlājs būtu kurls, tad aklais tā arī neuzzinātu, ka tur vispār ir pārcēlājs, un pārcēlājs neuzzinātu, ka viņu kāds gaida. Vēl skumjāk :( Viss ir tik briesmīgi relatīvs attiecībā pret novērotāju...
|
Neredz ,jaa ,neredz ,bet dzirdeet tacu dzird , -,,lasiit,, dziivi var arii tikai ar dzirdi--attaalumu ,noskanu --tur var lasiit it visu ,klausies otraa un ar interesi ,esi dzidiigs.....visu zinaasi pats.
|
..ja spēj otru sadzirdēt un ieklausītes, tad redzēt ir otršķirīgi..bieži mēs redzam otru, bet nedzirdam..
|
Tas laikam uz visu attiecas, pie tam gan tiešā nozīmē, gan ne tik tiešā.
Var skatīties, bet neredzēt (fiziski).
Var redzēt, bet neieraudzīt (loģiski vai garīgi).
Var ieraudzīt, bet neredzēt (garīgi).
Un visi citi varianti visās kombinācijās.
|
Atkal tikai no savas pieredzes. Patiešām bieži gadās, ka pienāku pie aizkrautā virtuves skapja (vai, piemēram, skatos zeķu atvilknē) un - neredzu to ko meklēju! Skatos vienreiz, otrreiz, "pārroku" - nu, nav! Tad aizgriežos prom un vizualizēju - ko īsti meklēju - kāds tas izskatās. Atgriežos atpakaļ - un meklētā lietiņa stāv acu priekšā!
Tas būtu vienkāršākais transerfings :)
Jau mazliet ekskluzīvāk ir, kad kāda manta pazudusi sievai un viņa lūdz man to atrast. Tad ir tā - ja esmu to lietu redzējis un varu iedomaties, par ko ir runa, tad, tūdaļ, atrodu. Ja nevaru iedomāties, par ko ir runa, tad tincinu sievu, līdz viņa dod precīzu aprakstu. Un tad atrodu. Bez precīza apraksta, t.i., nezinot, ko jāmeklē, es, nemaz, neuzņemor tērēt laiku. Zinu, ka, tāpat, neatradīšu.
... Nu, un tad seko nākamās transerfinga sarežģītības pakāpes.Taču visas tās apvieno princips: tu vari dabūt tikai to, ko spēj vizualizēt, kas jau ir tavā "galvā".
Labu transerfinga niķi iemācījos no sava pampernieka: viņš, pirms izrāpties no gultas, vai ierāpties kādā šķirbā vai tml. parotaļājas ar mantiņu un, tad, iemet tur, kur grib nokļūt. Un braši ripo pakaļ - mantiņa "izgāja" - tagad viņam ir "pamats" sekot ;)
Latvijā, un ne tikai, vai visi valdītāji sirgst ar šīzofrēnam tuvu misticismu - bet, praksē, ir kā tie aklie pārcēlāji: "mēs esam laivā", "mēs esam cieši saspiedušies pingvīni" - viņiem nav apjēgas par savu misiju, par to, kāpēc viņi atrodas tur, kur atrodas, viņi tur ir tikai nejauši tūristi ... Tāpat aklais, kam nav labi savā malā - kāpēc viņš nevar palūgt redzīgo, lai tas viņu pavada?
Nav runa par komunikāciju problēmu, bet gan par nevēlēšanos komunicēt ar visu apkārtējo, daudzveidīgo un neparedzamo pasauli. Ir runa par aizvērtu dvēseli, par patiesu aklumu.
...
Nu, ja - tā ir karma.
|
Ir arī vienkāršāki gadījumi ar neredzēšanu:
cilvēkam pamīšus ātri rāda divus attēlus un prasa pateikt vienu atšķirību. cilvēks neredz. un kad viņam pasaka, kas par atšķirību, cilvēks ir šokā, jo atšķirība ir gandrīz treša daļa no attēla :D
utml. izvirtības no brīvi lasāmās e-grāmatas:
http://www.innerlighttheory.com/
|
|
Rādu no 1 līdz 8 (kopā 8) |
|
Šī tēma ir slēgta un to vairs nevar komentēt
|
Sircc