|
|
 Sircc tēma (2010-03-20 17:35) [ visas] :
Prāts ("es", apziņa)
Plānošana ir drošākais veids, ka apbēdināt sevi un citus.
Mēs pastāvīgi pārliecināmies par to, ka prāts, proti, loģika, nav plānošanas instruments. Jau sen-sen zināms: "Cilvēks domā, - Dievs - dara".
Un, tomēr, cilvēkiem ar to nepietiek! Viņiem gribas veidot loģiskas konstrukcijas un shēmot sarežģītas shēmas! Un, allaž, vilties. Tāpēc, nupat jau, shēmošana kļuvusi par tīri virtuālu izklaidi, "stikla pērlīšu rotaļu", pēc Heses.
Tāda kļūst arī visa nerealizēto ieceru pasaule, apbižojušos plānotāju pasaule, kas, bērnišķā niknumā, atraujas no materiālas realitātes.
Lai rīkotos savādāk, cilvēkiem, redz, vajag loģisku :) izskaidrojumu.
Un, to nu, lūk, es varu dot! :)))
Jo loģika, apziņa, jau arī ir radīta izskaidrošanai, apzināšanai. Mehāniskā loģika - un prāts, kā tāds - ir INSTRUMENTS DARBAM AR JAU ESOŠU. Ar novērojumu.
Patrenējies iedzīt neesošu naglu dēlī - un pabrīnies par cilvēku pacietību - plānot, un plānot... un plānot...
|
Nu jā, pats stulbākais ir tad, kad tas plāns piepildās un uznāk saprašana, ka tas viss bija galīgi garām, jo neiekļāva 100 un 1 nezināmo faktoru, ko nevar ieplānot.
Tikai vai ir labāk ļauties plūdumam, lai notiek kas gadīsies? Kaut kā neliekas īstais variants :(
Un ir problēma ar atbildību. Ja es saplānoju greizi, tad pats atbildu par sekām (kaut gan vienalga parasti visu vainu noveļ uz tiem nezināmajiem faktoriem, kas sajauca plānu). Ja es neko neplānoju, tad arī ne par ko neatbildu. Kā tad ir ar to atbildību - tāda vispār ir vajadzīga, un par ko tad un kam mēs varam atbildēt, ja neko neplānojam? Un vai mēs paši esam arī ieplānoti kādā plānā vai nē?
|
Vislabākie jautājumi - nu, tamdēļ, ka :))) pats viņus esmu uzdevis, gājis pa šo ceļu. Tikai pirms 7 gadiem galīgi pārliecinājos, ka būt materiālistam - nav loģiski :) Un vēl gadam bija jāpaiet, lai es spētu bez ironijas uztvert vārdiņu "ezotērs" un visu, kas ar to saistīts. Un vēl pēc gada uzrunāja "papucis" un sāka nākt infa. Atnāca Sociofizika - zināšanas par to, kā sabiedriskie procesi izskaitļojami pēc fizikālām formulām... u.t.t. Vienkārši atnāca - vienā veselumā, apskaidrības mirklī, pusmiegā. Ar visu nosaukumu. Atlika piecelties un izlikt uz papīra. Un vēl citas lietas. Atnāca tāpēc ;) - ka varēju saprast, ar savu prātu (!), ko, līdz tam, biju labi uztrenējis sisēmanalīzē. Un visas zināšanas, ko, it kā nejauši, biju krājis savā "materiālisma periodā", salikās pa plauktiem, sakārtojās, izrādījās noderīgas! Pieejas noosfēras bibliotēkai, ir ļoti daudziem, bet tas, ko no turienes atnes visādi "ezotēriķi" stipri atšķiras savā starpā un maz korelē ar realitati ... jo nepietiek, ka tu esi dabūjis grāmatu - vajag vēl prast lasīt... Kam arī domāts prāts, loģika - datu apstrādei. Ja ar prātu pašvaki, nekādas sensorās spējas vai prakses cilvi nepadara par garīgi apskaidrotu.
Otrs. Atbildība... Tā ir vissvarīgākais, kas vien šai realitāte pastāv - atbildība ir cēloņsakarību apzināšanās neizbēgamas sekas... Kaut gan nē - nav jau jāapzinās, ka izdarot nejēdzību, uzrausies uz karmu. Uzrausies - arī nezinot :))) Cēloņsakarības ir tā skola, kam materiālā pasaule radīta. Citādi jau nebūtu iespēja pilnveidoties, gūt pieredzi.
Skaidrs, ka cilvim, vitāli (!) svarīgi ir saprast, kādai vērtību sistēmai viņš pieder, "kas ir viņa dievi". Šo dievu principi ir ietverti cilvja gēnos un, "nododot" savus "dievus", t.i., sevi., cilvis sāk karot pats ar savu rumpīti jau pirmkārt. Sekas: neirozes, vēzis, alcheimers ... vājprāts.
Es, nudien, nesaku, ka neplānojot var gūt panākumus sabiedrībā. Nevar. Arī man nav sabiedriski cienīta statusa. Toties var gūt lielisku, neatsveramu ieredzi. A
|
... Toties var gūt lielisku, neatsveramu ieredzi. Attīstīt savu prātu un maņas, - gūt tādas spējas, kas ļauj uz pasauli palūkoties augstākas būtnes acīm, kā uz gamuci :)
Vai, piemēram, bīdīt mākoņus, izsaukt sniegu - un citas, tādas pat, civilizētiem (urbanizētiem) ļaudīm nevajadzīgas lietas :)
Ja tu beidz plānot, klausoties sava prātā, tad tu vari sākt vērot, kas notiek apkārt. Ko no tevis sagaida tavs gars, tavs dievs, daba, ko viņi iesaka. Kļūst interesanti, kad katrs otrais notikums tevi uzrunā, dod atbildi uz kādu tikko uzradušos jautājumu. Tas var būt bomžs, kas pienāk uz ielas un pasaka, TV-kaste, ko īstaja brīdī ieslēdz, gadās, nokrīt lāsteka un pasaka priekšā - u.t.t., u.tml.
Un NEVIENS PLĀNS PRET ŠĀDA LĪMEŅA IEJAUKŠANOS NAV PASARGĀTS.
|
Atbilde par iejaukšanos pasaules procesos - tai ir jābūt! Spontānai. Kā un kurā brīdī reaģēt uz konkrētiem apstākļiem, Tev priekšā pateiks Tavs gars. "Spontāntāna ideja" - no pārlaiku (reinkarnāciju) pieredzes - tāda pat, tikpat sena, kā instinkti, kas koordinē miesu.
Vienīga garantija fiziskai un garīgai izdzīvošanai, starp citu.
"Dari, kas darāms - un - lai notiek, kas notikdams!"
"Turi galvu drošā vietā - bet pakaļu Tētuks piesegs"
Divi mani un manas dzimtas moto.
Der, saprotams, ne katram, bet citas pieredzes nezinu.
|
"Kļūst interesanti, kad katrs otrais notikums tevi uzrunā, dod atbildi uz kādu tikko uzradušos jautājumu." «- vo, šitais man pēdējā laikā notiek, pie tam saistībā ar kaut kādiem vienkāršiem jautājumiem, ko es jebkurā brīdī varu noskaidrot internetā. Bet atbildes ņem un uznāk pašas :D ja vēl tā būtu arī ar Īpaši Svarīgiem Jautājumiem, tad vispār dzīve būtu ideāla.
Sociofizika - tas man atkal saistās ar spēlīti Sims, ko cepis Rod Humble, eksperimentators ar socioloģiskiem un psiholoģiskiem simulatoriem. Lai cik bērnišķīga un naiva sākumā liekas tā spēle, bet tai pamatā ir kaut kas no socioloģijas, psiholoģijas, un sasiets ar mākslīgiem algoritmiem, kas to visu kontrolē, kaut gan diezgan šaurā mērogā.
Es pagaidām sev tādus secinājumus pieķēru: "Dzīve nav tā vērta, lai visu uztvertu nopietni", jo bieži liekas, ka tur augšā kaut kam ir laba humora izjūta, bet mēs te lejā visu pārprotam :D. Un vēl pretstatā tiem, kas saka: dzīvot katru dienu kā pēdējo, man gribas likt "Dzīvot katru dienu kā pirmo". Vienu dienu pamēģināju - vajadzēja šausmīgu koncentrāciju, bet vakarā biju gandrīz eiforijā no visādu jaunu sajūtu pārpilnības.
|
Tās atbildes uz Īpaši Svarīgiem Jautājumiem, Tu, drošivien, tikai vēl nepamani ;)
Ideāla jau ir, ka nevis "katrs otrais", bet "katrs" notikums uzrunā. Pasaule ir racionāla, pasaulē nav nekā lieka. Enerģija lielus Kosmosa "kredītus" maksā... :)
Ne. Sociofizika nav cilvēku līmeņa gamuča algoritms, bet gan gamuča ar cilvēkiem. Tā ir pilnīga un autentiska prognozēs par šīs pasaules notikumiem, protams, precizitāte atkarīga no ievadīto datu daudzuma... Neizslēdzu, ka mans (dzimtas) "papucis" ir zuļiks un čīters, ka šito infu man piespēlēja :)))
"Katru dienu dzīvot kā pirmo"... Nu-nnu! Nākamais Lielais Guru! :)))
|
:) šitā mēs drīz līdz realitātes inženierijai nonāksim :D
|
Noteikti, ne pirmie. Neapšaubāmi, ka viss, ko vien "zinām", ir mums jau "galvā". Bet tas, kas ir galvā, ir novērojuma sekas. Proti, viss, ko varam iedomāties, - jau ir noticis.
Atkal, transerfinga aksioma.
Būtu labi nonākt, vismaz līdz "algoritmam" :)
|
|
Rādu no 1 līdz 9 (kopā 9) |
|
Šī tēma ir slēgta un to vairs nevar komentēt
|
Sircc