|
Sircc tēma (2010-03-18 00:39) [ visas] :
No pagātnes un nākotnes
no zemes un debesīm, no uguns un ūdens, no mīlestības un naida, ... - pastāstiet man par Pūķi Iemiesoto.
|
Muljkjiigi staastiit par puukji.
Tu gribi pateikt-es esmu gudraaks par jums!
Ja ari ta nav, jautaajums, kuru gribi uzdot, ir provoceejoshs.
Divas stihijas-zeme un debesis.Divas stihijas-zeme un uudens.
Divas stihijas-miilestiiba un naids.
-----
Tu gribi dzirdeet staastu par ciinju? Nee! Lai Puukjis gulj, lai speeciigaakaas stihijas-uguns un uudens-atpuushas!Lai naida nav muusos, lai miilestiiba muus pakljauj!Lai zeme un debesis pabaro muus!:)
|
Par Pūķi var stāstīt daudz. Mums tuvākie būtu Melnais un Sarkanais (nosacīti) ...
Patiesībā, - gribu dzirdēt Jūsu domas, man vajag informāciju. Šoreiz ir tas gadījums, kad pats negrasos stāstīt, bet gan paklausīties, barb. Un, neņem galvā, ka es pārāk gudri izklausos, - tā, vienkārši, sanāk, par to mani nemīl... :P
|
... pūķiska atkāpe par "mīlestību un paļāvību", kas "galvā" - tā galva pendeļojas nekurienē, ja nevar nav iekodusies astē.
|
Atgādināja vecu, bet ļoti skaistu datorspēli:
http://www.ag.ru/reviews/longest_journey
uhh... tādu vairs nebūs. Izstrādātāji bija tajā ielikuši savu Darba un Idejas Mīlestību.
Un tur bija gudru un cēli pūķi, kas sargāja pārejas starp divām pasaulēm.
|
O! Paskatīšos, paskatīšos to gamuci :
"Spēles", vispāri, nav joka lieta, par ko pārliecinājos personīgi, 2 aspektos.
1-kart. Man, reiz, bija naksnīga pieredze ar "Oriona" "tēvu" - šamais stādījās priekšā (tb, nosauca uzvārdu), piešķīra man dažādas labas fīčas, piemēram, varēju lidot un tā - "es Tev varu to visu dot. nāc pie manis"... vārdu sakot, klasiska kārdināšana. Tūlīt patuzradās mans "papucis" - pirmo un vienīgo reizi manā mūžā :) un bezķermeniskā balsī, kā jau pienākas - bet (!) ar tādu netveramu nervozitāti (!!!) pateica kaut ko apmēram, "neuzdrošinies!" :) Ka kārdinātājs bija pirmā "Oriona" (Master of Orion) autors, to noskaidroju pēc specifiskā uzvārda, jau nākamā rītā.
2-kārt. Pirms otrās saziņas, precīzāk gan būs teikt, "balss instruktāžas" :) , šķiet, pateicoties "papucim", varēju palūkoties uz šo, mūsu pasaulīti attīstītākas būtnes acīm - un viņa, "realitāte" apkārt - naktsgaldiņš, logs, koki aiz tā u.t.t., izskatījas apmēram tāpat, kā pasaule datorgamucī, cilvēka acīm - dikti maz dimensiju un pikseļu :xxx
Kopš otrā gadījuma, spēlējot statēģijas, man, brīžiem ir neērti savu virtuālo oponentu apčakarēt ar "pārglabāšanos" ... Jo, varbūt, tāpat kāds geimeris čakarē mūs pašus, no tās, sarežģītākās pasaules ...
P.s. Tas viss notikās pirms vēl Pjatibrats bija publicējis savu "Matricas" prototipu.
P.p.s. Konkrētāk mani interesē Pūķa dzimšana.
|
Aha, un dejavu notiek, ja tas geimeris izdomā atrullēt atpakaļ uz iepriekšējo saglabāto punktu, tikai nez kāpēc dejavu nav uzreiz visiem visā pasaulē :D
|
... arī dubultniekus tas izskaidro :)
Ja scēna sadalīta sektoros (darbība kuros tiek korelēta pēc zināmiem periodiem, bet līdz tam, noris autonomi :) )
- tad dejavu skar tikai kādu daļu figūriņu. Pārspēlējot, taču, cenšas veidot atšķirīgus "gājienus" un tie, savukārt, pārvērš visu turpinājumu. Līdz ar to tieša situācijas atkārtošanās skar nedaudzus un ļoti šaurā laik-telpā.
Un tad vēl, saprotams, figūriņai jābūt apveltītai ar specifisku prātu, lai "atcerētos" "nebijušo" (ko pierādīt vairs nav iespējams - un tādā, proti, neizskaidrojamu parādību, gadījumā, psihologi runā par "racionalizāciju" - prāts neizskaidrojamo informāciju noliedz, cilvēks to "neredz", bet gan prāta uzkonstruētu "loģisku" ainu.
Par šo mazo izrādi mums katrs cienīgs ezotēriķis piedāvās izmazgāt čakras, katrs kristietis - nolikt svecīti, bet materiālists - apmeklēt dakteri.
Un tas jau nozīmēs, ka ir vērts tālāk rakt... ;)
|
|
Rādu no 1 līdz 8 (kopā 8) |
|
Šī tēma ir slēgta un to vairs nevar komentēt
|