|
|
 Inkata tēma (2013-10-16 13:21) [ visas] :
Elizabete Kiblere-Rosa "Aizejot´
Citāts : "Galvenais ir pacentam darīt zināmu, kane viss vēl ir zaudēts; ka viņš nekapitulēs konkrētās diagnozes priekšā; ka šī ir kauja , kurā viņi cīnīsies plecu pie pleca - pacents, ģimene un ārsts, laikāds būs gala iznākums."
Neesmu vēl visu izlasījusi. Nevaru kpmentēt cik šī grāmata vērtīga. Bet es šādu tekstiņu būtu gribējusi dzirdēt, tad kad man tas bija vajadzīgs. Varbūt kadam citam arī noder un viņš šajā grāmatā atrod vēl ko sev derīgu. Šī nav daiļliteratūra.
|
Grāmata katram noderīga... kā jebkuram cilvēkam, tā profesionālim... Runa ir par attieksmi, uzklausīšanu, cieņu un krīžu izpratni....
|
Noteikti vajag izlasīt.Piekrītu, ka grāmata domāta jebkuram cilvēkam.Profesionālim būtu lāizlasa obligāti.
|
Jā,it sevišķi,ja lasa un neizlasa pareizi-PACIENTS nevis pacents. Tad vēl ilgi jālasa... :))
|
le_chot/ kļūda, nu un? Vēl viena klavierspelētāja atradusies....:D
|
Nu,ja jau tā lasa grāmatas,tad jābūt kaut cik arī gramatikas zināšanām Kāpēc klavierspēlētāja-mans darbs nemaz nav saistīts ne ar klaviatūru,ne rakstīšanu. Mācīties nekad nav par vēlu,Inkata.
|
le_chot/ tev protams neienāk prātiuņā ka dažreiz var datora klaviatūra nenostrādāt vai kada cita ķibele ar datoru būt... Da ej tu smiltiņās pakašāties.
|
Jā,Inkatiņ,manā´´ prātiuņā´´ tāda doma ienāk gan,bet var kļūdīties 1x,bet ne jau 2x. Tur vajag prast.
|
le_chot/ nu neizskatās gan ka esi domājoša. Drīzāk jau ar vēlmi meklēt kašķi, vai vēl labprātrāk, mēģināt otru pazemot, a varbūt izdodas. Bet kļūdīties var simtreiz, ja raksta ātri un nepārlasa uzrakstīto. Vai tev ir problemas ar pareizrakstību ka tu tā uz to ieciklējies? Mani tas parasti uztrauc vinīgi tad ja rada pārpratumus uztvert domu. Bet vienmēr jau var pērjautāt ja ir šaubas par kko.
|
Inkata,man toties liekas,ka kašķi meklē Tu un neatkāpsies no advokāta lomas. Atdziesti!!! Palasi ko pati raksti.
|
le_chot, man toties liekas,ka kašķi meklē Tu un neatkāpsies no advokāta lomas. Atdziesti!!! Palasi ko pati raksti.
|
".... tas ir vecums, kad nekas no mums netiek prasīts un viss, ko vēlamies, tiek dots."
Pirmais citāts ko citēju mani ierosināja izlasīt šo grāmatu. Šis, otrais, citāts ir par zīdaiņa vecumu. Arī īsi pirms nāves cilvēkam iestājoties šāds periods. Tikai, zīdainis saistās ar prieku. Ar katru dienu viņš attīstās, apgūst jaunas spējas, un zīdainim ir ziņkārība un interese par pasauli, un dzīvi, kas rada prieku apkārtējos. Mirstošam viss ir pilnīgi pretēji. Ar katru dienu kļūst arvin sliktāk, un apkartējos rodas vainas sajūta, ka neko nevari palīdzēt, nevari šo cilvēku izglābt.
Esmu izlasījusi līdz pusei. Lasās smagi. Varbūt ir jāpaiet laikam, un izlasītajam "jāsagremojas", bet pagaidām, man nav sajūta, ka šī grāmata man ko dod. Latvijā nav tāda dienesta kāds darbojas grāmatā. Tuviniekiem par psihoterapeitiem būt nav iespējams. To varētu tikai kāds bezjūtu monstrs. Pie mums, Latvijā, tikai mēdijos gudri runā, ka jābūt atbalstam pacientiem un piederīgajiem, bet realitātē nekā tāda nav.
|
Njā,mēs varētu daudz ko gribēt. Arī ārzemēs ir pansionāti,tikai tie darbojas pēc gluži citiem principiem un aprūpes programmas. Mums pacientiem nav atbalsta,kur nu vēl piederīgajiem. Nolēmu,ka man negribas šo lasīt. Iekritīšu depresijā un ko ta?
|
|
Rādu no 1 līdz 13 (kopā 13) |
|
Šī tēma ir slēgta un to vairs nevar komentēt
|
Inkata