Touch tēma
[visas]:
Bērni pēc vecāku šķiršanās
|
|
Touch (2006-03-16 11:44)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
|
| Ir ļoti grūti paskaidrot bērniem, kāpēc mamma ar tēti vairs nedzīvo kopā. |
|
Martins_Geida (2006-03-16 12:22)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
Nevajag melot, nebūs grūti...
Pastāsti kā ir, dvēseles līmenī bērns sapratīs... |
|
cruise (2006-03-16 12:26)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| Tad jāprasa,cik veci bērni? |
|
Touch (2006-03-16 12:29)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
|
| Ar meliem nav sakara. Tiek uzdoti tādi jautājumi, uz kuriem man nav atbilžu. Kāpēc tētim cita māja, kāpēc nedzīvo šeit, kāpēc mamma ar tēti nerunā..... |
|
Touch (2006-03-16 12:30)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
|
| 3 un 4 gadi |
|
cruise (2006-03-16 12:35)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
|
| Man liekas,ka tev vienkārši jāpasaka, ka jums ar tēti kopā ir slikti, to tēmu izvēršot un paskaidrojot.Nekādā gadījumā neaplej ar samazgām savu vīru.Bērnu acīs viņš būs labais tētis.Saki visu to labāko.Centies arī bērnu klātbūtnē ar vīru nerisināt savstarpējās problēmas.Nīgņojies un tik daudz nepārdzīvo.Bērni nav muļķi,viņiem tikai mazāka dzīves pieredze.Lai tev veicās! |
|
Touch (2006-03-16 12:45)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
|
| Tas jau tas grūtākais, ka bērniem stāstu cik viņš labs, un bērni ir neizpratnē, kāpēc tad es ar viņu nedraudzējos. To, ka bērni saprot daudz vairāk, nekā viņiem stāsta, saprotu, un viņu dziļdomīgais skatiens ir visgrūtāk izturams. |
|
korina (2006-03-16 14:44)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| Esmu izgājusi tam visam cauri-bērniem tiešām to ir grūti apskaidrot-vēl par mazu.Viņiem tā ir psiholoģiska trauma,vajadzīgs būs laiks tam tikt pāri.Kamēr būs mazi viņi vienmēr ilgosies pēc tā kā viņiem nav-tēva.Laiks dziedē visu. |
|
Raivena (2006-03-24 07:07)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| :)beerniem jaaredz muus laimiigus,gan teevu ,gan maati.kaut arii pa vienam,vinji juutas daudz sliktaak,redzot nemitiigos striidus un nesaskanjas.protams,vinjiem nav viegli,ja vecaaki skjiras,ar vinjiem jaaizrunaajas..jo laimiigaaki mees,vecaaki,buusim,jo daudz vairaak miilestiibas saviem beerniem vareesim dot.piekriitu,ka vajadziigs laiks,un shajaa laikaa beerniem daudz vairaak jaaveltii uzmaniibas,jaaiesaista vinji aktivitaatees kaa jebkad agraak..pie dabas,visur kopaa,lai vinji mazaak domaatu par notikusho. |
|
aveniite (2006-03-27 22:16)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
Laikam teikšu pilnīgi kaut ko garām, bet... pati biju bērns no šķirtās ģimenes. Normāli. nekādu bērnības traumu. Vienkārši fakts, ka uz vecāku sapulcēm varēja atnākt tikai mamma. Mans sīcis arī tāds - vientuļās mātes dēls. un kad pārdzīvo to periodu, kad prasa, kapēc bērnudārzā citiem tēti nāk pakaļ. tad dzīve kļūst vienkārša.
man vispār liekas, ka ir lietas, kas jāpasaka un jānotur pozīcijās `tas ir fakts, tā tas ir un punkts.` Mēs neskaidrojam, ka peļķēs ir ūdens. tas ir fakts. |
|
kaske (2006-03-30 21:03)
[visi komentāri]
[visi komentāri šajā grupā] |
 |
| Neko sakarīgāku kā aveniite pateikt nav iespējams, arīi es esmu nošķirtās ģimenes un par kaut kādām bērnības traumām runāt netaisos, ja nu vienīgi biju nedaudz infantīlāka kā citi vienaudži sadzīviskā ziņā, jo šķirtās ģimenēs pienākumu sadale un pašu darbiņu veikšanas politika ir savādāka. |
|
Rādu no 1 līdz 11 (kopā 11) |
|
|
