|
|
Dēliņam 4 gadi. No maziem niķiem ātri pāriet lielā niķī... visbiežāk tad, kad viņa vēlamais nesakrīt ar esošo... var spert, kost, sist, skaļi un histēriski kliegt... Tajā mirklī nelīdz "ne pātaga, ne pīrāgs"! Ir nevaldāms, dusmīgs! Ja, kādam ir viedoklis, pieredze - palīdziet, lūdzu!
|
kod pretī! ne jau līdz nāvei, lai iebrauc, ka dots devējam (vismaz sliktais!) atdodas.
pa lielam jāmeklē cēlonis.
|
Nē. Jāpagaida kamēr nomierinās, saglabājot mieru. Izolēt bērnu - vislabākais solis, neaizmirstot piebilst - ja dusmojies, tad paliec viens, kamēr nomierināsies.
Kad nomierinās pilnībā - pats atnāks, tad, ja būs ieinteresēts runāties, tad var pajautāt - Kāpēc siti, spēri utt? Lai iemācās lēnām izteikt viedokli.
Tas ir vecums tāds - sist pretī noteikti nedrīkst.
Jāpaskaidro, ka sāp un tāda rīcība ir slikta.
Šī ir mana pieredze un es pēc tās vados personīgajā dzīvē. Despotiskās iezīmes pāries, protams vecākiem tas prieku nesagādā... Izturību novēlu, nezaudē savu autoritāti bērna acīs - savādāk būs smagi arī nākotnē, jo tev mājās veidojas jauna, sēcīga personība - salauzt to nedrīkst.
|
Es pievenojos (Hiroshima). Man ari ta bija ar delu. Ka vinjam sakas lieli niki, es vinju taisiju ciet vienu istaba. Ljoti atri vis bija kartiba, naca no istabas ar smaidu.
|
Man divi puikas, un niķu dubultā, man palīdzēja tāds paņēmiens..es puiku cieši aptvēru ar rokām, piespiedu sev klāt un tureju kamēr "psihi" pāriet. Sakumā liekas pastulbi, bet ciešā apskāviena laikā viņš izjūt aizstāvību, kas bērnam ir vissvarīgākā. Būs labi, jāatrod tik labakais līdzeklis!
|
Atbildēt ar tik pat aplamu rīcību (sist, kost pretī) - nekādā gadījumā NĒ.. Tas bērnam apliecina, liek uztvert, ka šāda rīcība ir pieņemama par normālu esam. Šo es pati mācos pie sava dēla (4,5 gadi), bet atsevišķos gadījumos tomēr pasprūk, tad saprotu, ka tas ir nu ļoooti greizi, jo mazais jau uz mums skatās kā uz piemēru un mācās, un atkārto redzēto..
Manuprāt, efektīvi darbojas -Touch- ieteiktā metode, arī apskāviena iedarbības skaidrojums pamatots. Reizēm, kad "melnie" mazajam uznāk, mēģinu izmantot tieši šo paņēmienu. Rezultāti labi.
Izolēšana arī varētu būt labs paņēmiens, spriežot pēc citu pieredzes, bet pati ar savu sīci neesmu mēģiājusi, grūti komentēt..
Galvenais - spēt saglabāt pacietību un neaizmirst par mīlestību šādos brīžos.. :) Lai izdodas!
|
Ar apskāviena terapijām ir jāuzmanās, bērns šajā vecumā vēl nesaprot pats sevi un savas dusmas, jebkura šāda veida nomierināšana ir bērna ierobežošana, līšana bērna biolaukā - padomājiet paši, ja jūs dusmojaties, ja jums ir slikti tā, ka gribas dūres vicināt - kā jums patiktu, ja kāds jūs turētu un ierobežotu jūsu brīvību? Šis paņēmiens varētu derēt ārā - teiksim veikalā, ja nelīdz ignorēšana, bet mājās es nedomāju, ka vajag liegt bērnam brīvību izpaust savas dusmas vienatnē - augstāk jau argumentēju kāpēc.
|
Ļaut kadu brīdi izkliegties un tad novērst uzmanību uz ko citu, runājot mierīgā, nomierinošā tonī.
|
|
Rādu no 1 līdz 8 (kopā 8) |
|
Šī tēma ir slēgta un to vairs nevar komentēt
|
3roze3