FILMAS BILDES SPĒLES APSVEIKUMI ČATS REKLĀMA oHo.lv VIP
Reģistrētiem lietotājiem



Reģistrēties Aizmirsu paroli!
Interešu grupas [???]
Interešu grupas > Reliģija  > Kristietība

mantojums

Peksas 2017-01-18 21:09
Stāsts ir par kādu sieviņu, kurai reiz nomira radinieks. Viņa saņēma vēstuli, kurā atradās krāsains, smuks papīrītis, apzīmogots, aprakstīts ar tādiem kā ķeburiņiem. Viņa papīrīti ierāmēja un pielika pie gultas. Sieviņa bija nabadzīga, un drīz nomira vientulībā un trūkumā. Pēc viņas nāves uz māju atnāca izvadītāji. Viens no izvadītājiem pazina svešo mēli, kurā bija aprakstīts krāsainais papīrītis. Viņš aplūkoja to un teica: „Te taču rakstīts, ka viņa ir mantojusi lielu naudu. Ar šo dokumentu to var izņemt jebkurā bankā. Viņa varēja dzīvot pārticībā un bez raizēm, bet viņa nomira badā un vientulībā.” Šis krāsainais papīrītis ir kristības apliecība. Ir tikai jāprot to izlasīt. Kristībās saņem mantojuma tiesības, bet atslēga no lādes, kurā noglabāts mantojums, ir ticība.
Jo vairāk cilvēkā būs ticības un paļāvības uz Dievu, jo lielāka iespēja šo mantojumu saņemt.
Peksas 2017-01-18 21:10
Mēs ikviens esam kā milzīgs mākslas šedevrs, kuram nodzisis autora, tas ir Radītāja, paraksts. Neviens nezina, kas šo gleznu ir radījis. Tā kaut kur stāv, mētājas. Šī glezna esmu es - cilvēks. Man ir nodilis Radītāja paraksts. Kristība ir tā, kas šo parakstu atjauno un atdod man atpakaļ garīgumu un vērtību. Tiesa gan, līdz ar to es kļūstu vērtīgāks arī tumsas spēku acīs. Viņi šādu cilvēku grib dabūt savā varā...
ezitis21 2017-01-24 14:29
Tur jau tas grēcinieka trūkums, ka viņa iedegto sveci ielika pagultē (līdzībās izsakoties)...
  Rādu no 1 līdz 3 (kopā 3)  
Komentēt šo tēmu
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji
Kliko šeit, lai pieslēgtos reģistrētā lietotāja rezīmā.
Twitter Draugiem Facebook
Iepazīšanās portāls oHo.lv
oHo.lv administrācija neatbild par iepazīšanās sludinājumu un pārējās portālā paustās informācijas saturu.
Apmeklējot oHo.lv Jūs apliecināt, ka esat iepazinušies ar oHo.lv lietošanas noteikumiem un apņematies tos ievērot.
© 2000.